Darbaspēka trūkums būs jūtams dažādās specialitātēs, bet visvairāk inženiertehniskajās nozarēs un būvniecībā. No komisijas ir atkarīgs, kā valsts reaģēs uz šo papildu strādājošo nepieciešamību. Vēl ir iespējas pievilināt kādu daļu no aizbraukušajiem valsts piederīgajiem, norādīja demogrāfs.
Vidēji pašlaik atgriežas 10% līdz 20% no jaunajiem emigrantiem, taču, veiksmīgi strādājot, var panākt, ka valstī varētu atgriezties 30% līdz 40% aizbraukušo, uzskata Mežs. Valsts varētu izmantot finanšu stimulus, taču šajā lietā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai Latvijā dzīvojošajiem nerastos iespaids, ka viņiem arī ir "jāaizbrauc uz Angliju", lai dabūtu labumus no valsts.
Runājot par imigrāciju, demogrāfs informēja, ka ik gadu Latvijā trešo valstu piederīgo skaits palielinās no 3000 līdz 5000 cilvēku. Integrācijas jomā ir jāizmanto iespēja, arī mācot valsts valodu, kamēr trešo valstu piederīgie nav uzzinājuši, ka Latvijā var iztikt bez latviešu valodas zināšanām, norādīja Mežs. Lai gan jāņem vērā, ka lielākā daļa no iebraucējiem nāk no Krievijas un citām bijušajām PSRS republikām.
Kā ziņots, komisija šodien arī vienojās aicināt Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) vai viņas deleģētu pārstāvi, kā arī Kultūras ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus uz sarunu par integrācijas politikas īstenošanas koordinēšanu, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
