LTV raidījums “De facto” šonedēļ intervēja Alekseju, kurš par brīvu sociālajos tīklos piedāvāja paša radītu paplašinājumu “e-klasei”, kas ļauj izmantot dienasgrāmatu, neredzot reklāmas un citu, pēc skolnieka domām, traucējošu informāciju.
Ja jau [e-klases radītājs] “DEAC” nereaģē, lai varētu funkcionalitāti mainīt, tad varbūt ir vērts kādu stundu veltīti pašam nevis gaidīt to no “DEAC”, lai tā būtu ērtāka pašam kā arī maniem klasesbiedriem,” raidījumam saka Aleksejs.
Šāda rīcība saniknoja “DEAC”, kas prasīja, lai Aleksejs savu “Skaisto klasi” aizvāc. Taču komunikācija nav sanākusi. “DEAC” “e-klases” izstrādes daļas vadītājs Jānis Kaģis apgalvo, ka Aleksejs atbildējis rupji, ko puisis pats gan noliedz.
Neko nepanākot elektroniskās pārrunās, kompānija ar tiesu izpildītāju skolniekam uz mājām nosūtījusi vēstuli un tas iedarbojās.
Pat ja man ir taisnība, tad man nav resursu, laika, spēka, nervu, lai sevi juridiski aizsargātu,” piekāpies un reizē palicis pie saviem uzskatiem ir Aleksejs.
“DEAC” šo konfliktu uzskata par izsmeltu. Taču joprojām neskaidri ir vairāki notikušā aspekti. Vai kompānija puiša personas kodu un dzīvesvietas adresi uzzināja legālā veidā? To šobrīd pārbaudīs Datu valsts inspekcija.
“Kaģa kungs minējis, ka ieguvis datus e-klases datu bāzē, bet tie pieder skolai. Vai viņam bija tiesības?” tā Aleksejs. Uz to Kaģis atbild, ka “mūsu darbība ir absolūti likumīga, citādi nevarētu tiesu izpildītājus iesaistīt”.
Tāpat ekspertu domas dalās – ir vai nav Aleksejs pārkāpis likumu? Autortiesību eksperts Mārcis Krūmiņš saka, ka visā pasaulē datorprogrammu autortiesības aizsargā tāpat kā literāros darbus.
Andreja Upīša "Zaļā zeme", cik ir tādu, kas viņu ir izlasījuši līdz galam, jo taču ir šausmīgi ilgi jālasa, kur viņš tās 60-70 lappuses jāj uz to krogu un tā tālāk. Tīri teorētiski pastāv iespēja, ka kāds ir izdomājis kaut kādu ierīci, kas aizklāj šīs lapas, nodala nost un mēs lasām tikai to, kas mums patīk, un diez vai tas būs pārkāpums,” saka Krūmiņš.
Latvijā nav tiesu prakses šādām situācijām. Jānis Kaģis saka, ka viņu nodoms nav tiesāties ar nepilngadīgajiem, taču jaunieši ir jāizglīto.
Nozagt paroli, pamēģināt uztaisīt sistēmai uzbrukumu, vai ar nejauši iegūtu skolotājas paroli pamainīt atzīmi, tās ir rotaļas, man par to nekas nebūs!!” jauniešu domu gājienu ilustrē Kaģis.
Notikušais aktualizējis vēl vienu aspektu, kādam ir jāizskatās elektroniskam klases žurnālam un dienasgrāmatai? Šobrīd to nosaka valdības noteikumi, kas pieņemti pirms deviņiem gadiem. Tie nosaka minimālo saturu, bet ne formu. Taču tagad briest izmaiņas.
Mēs esam ceļā uz noteikumu atvēršanu un atsevišķu punktu grozīšanu. Mums ir dienas kārtībā jautājums - pieļaut vai nepieļaut un kādā formātā šo elektronisko versiju?” saka Iveta Īvāne, Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta direktores vietniece.
Pēc notikušā Aleksejam, Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases skolniekam, vairāku informātikas olimpiāžu laureātam, jau zvanījušas vairākas firmas un piedāvājušas darbu.
“Es neesmu pārliecināts, ka varu šobrīd mācīties un strādāt,” izvairīgi atbild Aleksejs.
