- Dome darbu sāka bez opozīcijas, taču vēlāk "Saskaņas" 4 deputāti atšķēlās
- Daugavpilī uz vienu deputāta vietu pretendē 13 kandidāti
- Priekšvēlēšanu cīņā izmanto vietējos medijus un rod arī neparastus veidus vēlētāju uzrunāšanai
- Uzrunātie pilsētnieki bažījas par bezdarbu un veselības aprūpi
Priekšlaicīga vēlēšanu kampaņa?
Daugavpils pilsētas domē ir 15 deputāti, un šajā domes deputātu sasaukumā pārstāvēti septiņi saraksti. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā vislielāko pārsvaru guva “Latgales partija” un “Saskaņas Centrs” jeb šobrīd “Saskaņa” – abas partijas ieguva četras deputātu vietas. Pārējie pieci saraksti domē ir pārstāvēti ar vienu vai divām deputātu vietām.
Domes sastāvs raibs, tomēr sākotnēji domē starp sarakstiem bija panākta vienošanās, kas ļāva vienbalsīgi par Daugavpils pilsētas mēru ievēlēt Jāni Lāčplēsi. Dome bija apņēmusies strādāt bez opozīcijas. Daugavpilī, kas līdz tam izcēlās ar to, ka politiskie notikum bija skaļi un pat satricinoši, šāda vienošanās bija liels pārsteigums.
Miers Daugavpils domē nebija ilgs. 2015.gada rudenī “Saskaņas” četri deputāti paziņoja par koalīcijas atstāšanu, Dmitrijs Rodionovs atkāpās arī no vicemēra amata. Tajā laikā „Saskaņas” Daugavpils nodaļas vadītājs bija jau Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, pašreizējais “Saskaņas” mēra kandidāts.
Domes iegūtā opozīcija tika vērtēta kā priekšlaicīgs priekšvēlēšanu kampaņas sākums. Arī Daugavpils Universitātes sociologs Dmitrijs Oļehnovičs norāda, ka cīņa par varu Daugavpilī bija jūtama pirms laba laika. “Tā priekšvēlēšanu kampaņa, sauksim to par cīņu, sākās daudz ātrāk. Tas nav tikai šī gada sākums vai pagājušā gada nogale; pirms pusotra gada bija redzams, bija iespēja jau prognozēt, kādi cilvēki vēlas pamēģināt savu laimi Daugavpils pilsētā. Protams, cīņa ir ļoti asa, kas atšķir Daugavpili no visām citām pašvaldībām Latvijā. Es domāju, ka neviens no nopietniem politikas novērotājiem pat tuvu nevarēs prognozēt vēlēšanu rezultātus,” pārliecināts ir sociologs.
Uz vienu vietu 13 kandidāti
Daugavpilī pašvaldību vēlēšanās iesniegti 13 saraksti, kopā 190 deputātu kandidāti. Uz vienu deputāta vietu pretendē aptuveni 13 kandidāti. Sarakstu daudz, cilvēkiem grūta izvēle:
“Nē, mēs neiesim. Nav par ko balsot. Nekas nepatīk.”
“Visi grib tikt, visi grib kaut ko darīt. Bet, ko darīt, kas viņu zina...”
“Ziniet, no tiem, kas ir, izvēlēties nav no kā, neviens nepatīk. Skaista visiem ir pozīcija, bet viss ir viens un tas pats, nekas nemainās, īpaši jau pie mums. Rīgā vēl ir labi, bet mums Latgalē ir pavisam slikti. Jā, šodienas dome pacentās pensionāriem dot bezmaksas braukšanu, bet tas viss tika darīts vēlēšanu dēļ.”
Arī sociologa, vietējās politikas vērotāja Dmitrija Oļehnoviča ieskatā tas, ka Daugavpilī ir 13 saraksti, neliecina par vietējo cilvēku aktivitāti un lokālo patriotismu strādāt domē: “Daži cilvēki, nosaukšu viņus par lokomotīvēm, nav spējīgi vienoties savā starpā, viņu programmās faktiski ir viens un tas pats. Un no šī viedokļa es personīgi 13 sarakstus vērtēju negatīvi.
Tas tikai norāda uz to, ka daudzi politiķi nespēj vienoties savā starpā. Jā, ir 13 saraksti, bet ir skaidri redzams, ka saraksti ir ļoti vāji.
Un šeit nav jārunā tikai par saraksta apakšdaļu, bet jau saraksta vidū mēs redzam daudzus uzvārdus, kuri ir ļoti sarežģīti vērtējamas personas no politiskā viedokļa.”
Izmanto medijus un veido priekšvēlēšanu deju
Pārmetot virkni neizdarītu darbu un nesaimniecisku rīcību, pret Lāčplēsi vēršas Rihards Eigims un Andrejs Elksniņš. Daugavpilī var novērot, ka vienā medijā ir pārstāvēts viens politiskais spēks un otrā – cits.
Vietējā korespondente Egita Terēze Jonāne norāda, ka tas neļauj iedzīvotajiem saņemt vispusīgu informāciju: “Kad ir orientācija uz vietējo mediju - vai tā būtu viena avīze, viens radio kanāls, viens TV kanāls, viens portāls - nevar izveidoties tā kopējā aina, kas notiek mums Daugavpilī vai Ilūkstē, vai Latvijā kopumā. Kā tagad lai es orientējos? Un ja viņš saņem tikai vienu avīzi pastkastē vai klausās viena radio viedokļus, tad viņš nekad nebūs izglītots.”
Daugavpils pilsētā neredz politiskos plakātus ar smaidīgiem un labvēlīgi noskaņotiem deputātu kandidātu attēliem, aicinot balsot un solot dzīvi Daugavpilī uzlabot. Bet politiķi ir aktīvāki sociālajos tīklos un kļuvuši redzamāki sabiedriskajā dzīvē. To novērojuši arī vietējie iedzīvotāji: “Talkās piedalījās visas partijas, agrāk tāda nebija. Vairāk koncertu bez maksas, pat avīzes met bezmaksas, kaut vai ir maksas, bet ja uz titulvāka ir kaut kas par partiju, avīze ir iemesta.”
Viens no veidiem, kā Daugavpilī uzrunāt vēlētājus, tika pamanīts visā Latvijā. Neparastā video ar dziesmu, kur deputāta kandidāte “No sirds Latvijai” Svetlana Lonska savdabīgā manierē iepazīstina ar sevi. Video viņa ir redzam peldkostīmā, dejojot un dodoties uz pilsētas domi. Videoklipa valoda - krievu, un tajā redzams arī saraksta pirmais pārstāvis, pašreizējais priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe. Video ļoti daudzos izraisīja smīnu, tomēr rādās, ka tas nav joks par deputāta amatu.
Cilvēkiem rūp bezdarbs un medicīna
Uzrunātie daugavpilieši stāsta, ka pilsētā vēlas vairāk darbavietu, labāku atalgojumu, pieejamāku medicīnu:
“Ceļus taisa, tas ir labi. Skandāli, kas tagad tiek pacelti, tas ir negatīvi.”
“Varbūt ir kaut kāda attīstība, bet ne daudz. Domāju, ka vairāk ir problēmu, ir zemas algas, medicīna ir nepieejama visiem cilvēkiem. Šajā virzienā vairāk vajag domāt, lai uzlabotu dzīvi.”
“Ko vēlētos? Droši vien darba vietas, kaut gan saka, ka mums ir ļoti labi un darbs mums ir, bet, teikšu godīgi, ar augstāko izglītību daudzi cilvēki strādā ne savās profesijās, veic darbu, kas nav viņu līmenī, bet zemākā. Gribētos, lai augstākās izglītības cilvēkiem būtu iespējams gūt kaut kādu labāku profesiju, atalgojumu.”
“Nesakārtota pilsēta, centrs vēl jā, bet mikrorajoni nolaisti. Problēmas skolās ar valodu, arī dārziņos. Ja ir latviešu dārziņi, bet tur vienalga ir bilingvāla valoda – gan latviski, gan krieviski.”
To, ka Daugavpilī ir problēmas ar normāli apmaksātu darbu, apliecina arī Valentīna, kura jau četrus gadus strādā Vācijā. Uz Daugavpili atbraukusi atvaļinājumā. “Es strādāju par labu pavāru, labā restorānā, ir laba izglītība. Sāku vēl šeit viesnīcā “Latgale”, kad bija restorāns, bet alga 360, par to izdzīvot nav iespējams. Tur es saņemu 1000, ko es varu atlikt, neskaitot dzīvošanu, ēšanu. Paši padomājiet - 360 vai 1000.”
Sievietei šeit dzīvo dēls, kurš studē. Pēc studiju beigšanas Valentīna aicinās dēlu uz Vāciju: “Man šeit ir dārza mājiņa, dzīvoklis, bet dzīvot nav iespējams. Tagad mēs ar dēlu brauksim atpūsties uz Krētu, es to varu sev atļauties, bet agrāk es tikai strādāju.”
Valoda un “bezmaksas” solījumi
Daugavpils – iedzīvotāju skaita ziņā otra lielākā Latvijas pilsēta. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016.gadā Daugavpilī dzīvoja vairāk nekā 94 tūkstoši iedzīvotāju. Bezdarba līmenis 11%.
Vien 18,5% iedzīvotāju ir latvieši, pārējie krievi, poļi, ukraiņi, baltkrievi. 2012 gada referendumā par otro valsts valodu Daugavpilī pārliecinošs vairākums jeb 85,15% vēlētāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Arī tagad - pēc Latvijas Radio novērotā - krievu valodu sabiedriskajās vietās Daugavpilī var dzirdēt biežāk nekā latviešu. Uzrunājot uz ielas cilvēkus latviešu valodā, daļa atbildēt varēja vien krieviski, bet daži jautājumu latviski nemaz nesaprata.
Vēlētāju aktivitāte Daugavpilī 2013.gada pašvaldību vēlēšanās bija zema. No balsstiesīgajiem vien vairāk nekā 23 tūkstoši jeb nepilni 38% devās balsot. Tāpat ļoti daudz iedzīvotāju balsot nemaz nevar.
Daugavpilī īpaši aktuāli ir tas, ka slimnīcā trūkst mediķu, cilvēki vēlas vairāk darba iespēju ar labāku atalgojumu. Par medicīnu un ekonomiskās situācijas uzlabošanu partiju programmās tiek runāts. Tāpat vairākos sarakstu solījumos atkārtojas vārds “bezmaksas”: bezmaksas sabiedriskais transports, bezmaksas ēdināšana, bezmaksas autostāvietas.
Prognozēt Daugavpilī pašvaldību vēlēšanu rezultātus ir grūti, tomēr par vienu šaubu nav – līdz vēlēšanām 3.jūnijam Daugavpilī priekšvēlēšanu laiks nebūs mierīgs. Un, iespējams, tāds tas būs arī pēc pašvaldību vēlēšanām, jo, ja domē tiek pašreizējais mērs Jānis Lāčplēsis, Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš un Rihards Eigims, viņiem sastrādāties kopā viegli nenāksies. Vismaz priekšvēlēšanu laika retorika neliecina par iespējamu konstruktīvu darbu kopā.
