Lauku speciālistu trūkums atsauksies uz zemnieku saimniecību darbību, īpaši mazo, to, kas atrodas pierobežā, kur daudziem saimniekiem problēmas gan ar informācijas trūkumu, gan ar latviešu valodu, gan interneta pieslēgumu, atzīst gan lauku konsultāciju speciālisti, gan paši zemnieki.
Nu jau otru gadu lauksaimnieki pieteikties platību maksājumiem varēs tikai caur elektronisko sistēmu; zemnieki ar to sāk aprast, taču Latgalē ne bez grūtībām, vajag konsultācijas, stāsta Rita, nelielas zemnieku saimniecības īpašniece Krāslavas novada Piedrujas pagastā, kas atrodas netālu no Baltkrievijas robežas. Viņa nezina latviešu valodu, bloku kartes aizpildīt pašai neiespējami, to dara vīrs.
„Mans vīrs ir latvietis, tāpēc viņam šīs operācijas veikt internetā nav sarežģīti, internets caur telefonu, tos datus tur arī ievada sistēmā," saka Rita.
Latgalē ir daudz mazo zemieku saimniecību un piemājas saimniecību, tās apsaimnieko dažus desmitus hektārus zemju, uztur sevi ,un šī platību maksājumu nauda tām ir vitāli svarīga attīstībai, bet lielākoties izdzīvošanai.
Tiesa, šogad ne vienam vien Daugavpils novada lauksaimniekam nāksies saskarties ar grūtībām, lai šo atbalstu saņemtu. Iepriekš varēja reķināties ar lauku konsultantu atbalstu, bet šobrīd tas būs mazāks, jo pašvaldība, kurā ir 19 pagasti, atteicās sadarboties ar Lauku konsultaciju centru (LKC) un turpināt finansēt lauku konsultantu darbu pagastos, saka LKC Daugavpils biroja vadītājs Guntars Melnis.
Daugavpils novada pašvaldībai pērn atbalsts lauku konsultācijām izmaksāja ap 27 tūkstošiem eiro. Lēmumu atteikties no lauku konsultantiem novada dome motivē ar zemo interesi, nenoliedzot, ka ir brīži, kad palīdzība ir pieprasīta, tāpēc pilnībā dotācija nav pārtraukta.
Lauku konsultantu skaita mazināšana vistiešāk ietekmēs tieši mazos zemniekus, precīzāk - zemes apsaimniekotājus, īpaši pierobežā. Uz pilsētu pēc konsultācijām braukt tālu un dārgi, pašiem sagatavot dokumentus elektroniski traucē valodas barjera, atzīst Daugavpils novada Vecsalienas pagasta zemniece Alla Sokolova.
„Tādi cilvēki, kas laukos konsultē un palīdz aizpildīt dokumentus, ir ļoti svarīgi, jo laukos lielākoties ar lauksaimniecību nodarbojas cilvēki tādā vecumā, kādā jaunās kompjūtertehnoloģijas ir sarežģītas," sacīja Sokolova. "Arī problēmas ar latviešu valodu, ir jāzina specifiska tehniskā valodu, jo vajag gan zemes plānu pārzināt un visu pareizi iezīmēt, gan to visu apstiprināt un vēl apliecināt, ka viss atbilst tam, kā tas ir reģistrā."
Turklāt ne visur ir arī internets. Pierobežā, kaut vai Vecsalienas pagastā, ir vietas, kur to ne uztvert, ne pievilkt, stāsta zemniece.
Aizpildīt bloku kartes un nosūtīt tās Lauku atbalsta dienestu no saimniecības vienkārši nav iespējams.
„Laikam pietrūkst mums te laukos kāda torņa, lai internets būtu pieejams. Nezinu, kā kaimiņiem, bet šķiet, ka viņiem tāpat kā mums ar internetu ir pavisam slikti," stāsta zemniece. "Protams ir vēl tāda sistēma, kā mobilais internets, taču arī šī uztvere ir ļoti slikta. Mūs pārklāj Lietuva, atrodamies netālu no Lietuvas robežas, un viņu signāls mūsējo nosedz, tāpēc internets mums te ir, te nav. Bet principā nav, tāpēc ir sarežģīti veikt jebkuras darbības, arī pieteikties maksājumiem."
Arī Guntars Melnis akcentē interneta problēmas laukos. Ja iepriekš talkā zemes apsaimniekotājiem nākuši konsultanti, tagad būs jātiek pašu spēkiem, palīdzība būs tikai klientiem, ar ko noslēgts līgums.
Šogad platību maksājumu pieteikumi lauksaimniekiem, kas daudziem, īpaši Latgalē, ir viens no gada sarežģītākajiem pasākumiem, būs jāiesniedz no 10.aprīļa līdz 25.maijam. Apzinoties problēmu un lai palīdzētu zemju apsaimniekotājiem, Lauku atbalsta dienesta speciālisti sola sniegt konsultācijas savos apkalpošanas punktos, kā arī veiks izbraukumus uz tiem pagastiem, kuriem šis pakalpojums ir grūtāk sasniedzams.
