Lai gan liecību par Daugavpils cietuma būvniecības vēsturi ir ļoti maz, ar cietuma vadības un darbinieku iniciatīvu jau 2001. gadā uzsākta arhīvu pētniecība, lai uzzinātu vairāk par cietuma tapšanu. Pētniecības gaitā atklājās, ka
cietumā jau 1863. gadā iesvētīta Romas katoļu baznīca. Pētniecības gaitā uzieta 1938. gada fotogrāfija ar kādreizējo kapelas altāri, kas arī kalpoja par paraugu nupat iesvētītajam altārim.
Kapela cietumā ir viena no retajām vietām, kur ieslodzītie var rast kā mieru, tā grēku atlaišanu.
"Visčaklākie apmeklētāji ir uz mūžu ieslodzītie. Viņi apmeklē kādus 40% pasākumu. (..) Visvarāk ir jautājums par kristībām, jo viņi saprot, ka tas ir kaut kas svarīgs, un tas ir jauns dzīves posms," saka Daugavpils cietuma kapelāns Raivis Martinsons.
Pie ieslodzītajiem dodas arī brīvprātīgie un viesi no Latvijas un ārzemēm, kas brauc sludināt Dieva vārdu. Ieslodzītie atzīst: šādas tikšanās reizes viņiem ir svarīgas, jo tās ļauj kontaktēties ar cilvēkiem, kuru statuss nav “ieslodzītais”. "Mēs varējām atnākt uz šejieni un būt kopā ne tikai tur, kur mēs atrodamies vienā statusā ar citiem ieslodzītajiem, bet kopā ar citiem konfesijas pārstāvjiem," saka ieslodzītais Mārtiņš. "Paši ieslodzītie ir ļoti daudz sabojājuši kaut kādas attiecības. Kristieši negrib ne braukt, ne kontaktēties. Varbūt vairāk apbēdina, ka tā kontakta ir maz. (..) Kopš es nonācu ieslodzījuma vietā, tas ir veids, kā es varu izmainīt savu dzīvi, jo brīvībā biju nonācis līdz tādai robežai, ka izejas nebija," klāsta Mārtiņš.
Daugavgrīvas cietumā šobrīd izcieš sodu vairāk nekā 800 ieslodzītie, no tiem vismaz 200 ieslodzītie atrodas tieši Daugavpils cietuma daļā, kur nupat ir atjaunots altāris.
Viņi ir smagāko noziegumu izdarītāji, kas. ļoti iespējams. vairs nekad nespers soli ārpus cietuma telpām, tādēļ iespēja atrast sevi ticībā un spēt piedot pašiem sev ir nenovērtējams ieguldījums ieslodzīto ikdienas dzīvē.
