Pašvaldība nonākusi ķīlnieka lomā - šādu domu izsaka vairāki deputāti, un jaunajā budžeta projektā, ko plānots apstiprināt jau ceturtdien, 25.janvārī, šādi papildlīdzekļi netiek iekļauti. Tos pašvaldībai nāksies meklēt, ņemot kredītus.
Vēl pērn vasarā, uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”), nonākot Daugavpils mēra amatā, situāciju pilsētā būvdarbu jomā Latvijas Radio raksturoja “kā iebraukušu auzās”.
Šobrīd, jau sēžot opozīcijas deputāta krēslā un darbojoties domes Attīstības komitejā, kurā ne tik sen tika skatīts jautājums par līdzekļu piešķiršanu gandrīz miljona apmērā divu pilsētas objektu remontdarbu pabeigšanai, Elksniņš norādīja, ka dome nonākusi ķīlnieka lomā. |
Runa ir par remontdarbiem Valsts Poļu ģimnāzijas sporta zālē un pilsētas Kultūras pilī, abi Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda finansēti, taču ar vairākiem trūkumiem darbu izpildē un projektēšanā, ko neslēpj arī valdošās koalīcijas deputāti. Situācija izveidojusies sarežģīta, atzina Latgales Partijas pārstāve Inguna Kokina.
Piemēram, ir daudz papildu darbu, kas saistīti ar ugunsdrošības nodrošināšanu, gan attiecībā uz ventilācijas telpu apdari, evakuācijas durvīm un citām lietām, kas saistītas ar ugunsdrošību, pauda Kokina.
“Projekts gatavs bija, apstiprināts, bet, kad sākās tie darbi, nu tad izrādījās, ka tur kaut ko vēl vajag papildus”, rezultātā, kā Latvijas Radio skaidro Kultūras pils vadītājs Aleksandrs Rudzs, projekta izmaksas arī sadārdzinājušās.
Līdzīga situācija arī Poļus skolas sporta zālē, apstiprina Inguna Kokina. Būvniecības kontroles birojs apturējis būvdarbus, tos varēs atjaunot, kad kļūdas būs novērstas.
Skolas zālē, piemēram, jāmaina pat jumta konstrukcijas un jārisina apkures un kanalizācijas problēmas. Tam, kā domes attīstības komitejā skaidroja objekta projektēšanas SIA “Modus būve” pārstāvis Guntis Zīls, arī nepieciešami papildlīdzekļi.
Tā ir liela summa, neslēpj deputāti, izsakot viedokli par abu šo projektu sadārdzinājumu iemesliem, atzina Ingūna Kokina. Viņa uzskata, ka kļūdas projektā bija jāpamana projektētājiem. Neviens gan nešaubās, ka abi projekti jāpabeidz, bet pirms turpināšanas jāsaprot, kā kļūdas radušās, tāpēc deputāti neatbalstīja papildu finansējuma iekļaušanu budžetā.
Attiecīgi ceturtdien domes sēdes darba kārtībā jautājums par šī gada budžeta projektā teju miljonu šiem papilddarbiem nepieciešamo līdzekļu netiek iekļauts, taču risinājumu var rast, jo abi objekti pilsētai svarīgi, to atzina domes Finanšu nodaļas vadītāja Edīte Upeniece.
Viņa norādīja, ka darbu finansēšanai varētu ņemt kredītu, tiesa, likums nosaka, ka kultūras objektiem, ņemot kredītus, pašvaldībām jāatrod savs līdzfinansējums vismaz 40% apmērā.
Domes lēmums šajā jautājumā par kredīta ņemšanu šo objektu pabeigšanai varētu tikt pieņemts tuvākajā laikā, pēc tam, kad tiks noskaidrots, cik pamatoti ir šie pieprasītie papildlīdzekļi.
