Pēc tikai 300 dienām Daugavas stadionā jau jāsākas deju svētku lieluzveduma „Māras zeme” mēģinājumiem. Bet pašlaik tur, tāpat kā Dziesmu svētku galvenajā norises vietā – Mežaparka lielajā estrādē – ir būvlaukums.
Jauno tribīņu pamatos ceturtdien, 7.septembrī, iemūrēja simbolisku vēstījumu nākamajām paaudzēm. „Es droši varu teikt, ka 2022.gadā šis pilnībā renovētais stadions būs kļuvis par Latvijas sporta bāzi numur viens,” sola izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), kura vadītās ministrijas pārziņā ir Daugavas stadions.
Jau līdz maija vidum Daugavas stadionā jāatdzimst vecajai tribīnei un jātop divām jaunām, kas ieskaus stadionu no trim pusēm un dubultos skatītāju vietu skaitu līdz vairāk nekā 10 tūkstošiem.
Stadionu gaida dejotāji un sportisti
Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa cer, ka nākamā gada deju svētkus jau varēs baudīt pavisam jaunā kvalitātē. „Tas ir patiešām vēsturisks un emocionāls brīdis, jo mēs atceramies, ka 2013.gada Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā „Tēvu laipas” pēdējais teikums, kas izskanēja stadionā, bija: „Uz tikšanos 2018.gadā jaunajā stadionā!”. (..) Stadionā parasti dejo tik daudzi tūkstoši, bet tik maz skatās!
Skatītāju skaits tagad tiek palielināts. Protams, ka tas nav pietiekošs, jo visi gribētāji tāpat biļetes nevarēs nopirkt un atliks vērot televīzijā.
Kas mums vēl šeit pienāk klāt un ir ļoti svarīgs Deju svētkiem – kad trīs tūkstoši laukumā dejo un trīs [tūkstoši] gatavojas, ir svarīgas dejotāju plūsmu nomaiņas starp dejām. Uzeju tagad būs vairāk, un tās būs daudz ērtākas. Arī zem tribīnēm varēs iziet uz laukuma,” ieguvumus dejotājiem uzskaita Maruta Alpa.
Savulaik dzīvības pilnā sporta stadiona atdzimšanu jaunā kvalitātē gaida arī sportisti. Kapsulas iemūrēšanas svinīgajā pasākumā piedalījās arī Latvijas Vieglatlētikas savienības priekšsēdētāja, tāllēcēja Ineta Radēviča, Futbola savienības ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis un futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, kuri šeit ir pavadījuši daudz laika treniņos un sacensībās un jau gadiem cer uz Daugavas stadiona kā Latvijas centrālās sporta bāzes atdzimšanu.
Saspringti termiņi
Tribīņu izbūve, ko plānots pabeigt līdz nākamā gada 15.maijam un kas izmaksās gandrīz 11 miljonus eiro, gan ir tikai neliela daļa no visa lielā projekta. Un arī pēc Deju svētkiem Daugavas stadionā būvniecība neapstāsies.
Kā norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons, jau nākamgad stadions atbildīs starptautiskajām futbola un vieglatlētikas prasībām, bet lielās sporta celtnes varētu sākt būvēt 2020.gadā: „Otrajā kārtā līdz 2022.gadam tiks izbūvēti trīs lielie objekti – vieglatlētikas manēža, hokeja halle ar diviem ledus laukumiem, kur jau 2021.gadā varētu būt treniņu vieta pasaules čempionātā, un multifunkcionāla komandu spēļu halle ar vismaz 3000 skatītāju vietām.”
Martinsons arī ieskicēja par turpmākās būvniecības ieceres: „Pirmajā kārtā tiks izbūvēts pilnīgi jauns tribīņu apjoms un pilnībā pārbūvēta esošā, tā saucamā rietumu tribīne. Būs jaunas gaismas un pilnīgi renovēti gaismu stabi, jauns 9x16 metru tablo un divpusēja skaņas siena, lai mēs netraucējam vienam no Rīgas apdzīvotākajiem rajoniem un mums deju svētkos un sporta sacensībās netraucē dzelzceļš, kas ir blakus. Un otrajā kārtā līdz 2022.gadam tiks izbūvēti trīs lielie objekti – vieglatlētikas manēža, hokeja halle ar diviem ledus laukumiem, kur jau 2021.gadā varētu būt treniņu vieta pasaules čempionātā, un multifunkcionāla komandu spēļu halle ar vismaz 3000 skatītāju vietām.”
Pēc Martinsona teiktā, tribīņu būvnieks – pilnsabiedrība „LNK Industries Partnership” – pašlaik iekļaujas termiņos. Arī uzņēmuma valdes loceklis Jevgenijs Locovs uzsver –
būvnieks rēķinās, ka darbi būs jāveic rudens un ziemas sezonā, un kavēšanos nepieļaus.
„Termiņi izskatās tā, kā tie ir ierakstīti līgumā, citu termiņu mums nav. Protams, gribētos citus klimatiskos apstākļus, bet mēs dzīvojam un strādājam tur, kur dzīvojam un strādājam. Tāpēc, savlaicīgi sagatavojoties, mēs varam pārvaldīt klimatu un ar speciāliem pasākumiem nodrošināt nepārtrauktu darbu arī ne īpaši labvēlīgos laikapstākļos,” sola Locovs.
Daugavas stadiona rekonstrukcijas kopējais finansējums pārsniedz 50 miljonus eiro, no tā lielu daļu veido Eiropas fondu nauda degradētu teritoriju atbalstam.
Jāatgādina, ka rekonstrukcijā ir arī Mežaparka Lielā estrāde, tādējādi abās galvenajās Dziesmu un deju svētku norises vietās pašlaik ir būvlaukums.
