Panorāma

Neizpratne par LIC aicinājumu stacionēt visus pacientus

Panorāma

Valdība noraida deputātu priekšlikumus budžetam

Vai pašvaldības veicina audžuģimenes?

Daudzos novados, kur nav nevienas audžuģimenes, pie varas ir koalīcijas partijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pēdējos piecos gados audžuģimeņu skaits Latvijā faktiski nav mainījies – tā trešdien Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē sacīja Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankeviča. Gandrīz piektdaļā Latvijas pašvaldību nav nevienas audžuģimenes, un daudzos šādos novados pie varas ir valdības koalīcijas partiju pārstāvji, ziņoja LTV.

Pēc Stankevičas teiktā, patlaban Latvijā ir aptuveni 560 audžuģimenes un tas ir par maz. Ir ģimenes, kas atsakās no šī statusa, pamatojot, ka izdegšanas dēļ to vairs nevēlas, un tāpēc ir svarīgs valsts un pašvaldības atbalsts.

No 119 Latvijas pašvaldībām 24 pašlaik nav nevienas audžuģimenes. Starp tām ir, piemēram, Engures, Garkalnes, Lubānas novads, arī Mālpils, Ropažu, Salas un Tērvetes novads.

Ja šajos novados nākas izņemt no ģimenes bērnu, tad viņš vai nu nokļūst kādā kaimiņu pašvaldībā, kur ir audžuģimene, vai nu institūcijā, kas daudzām pašvaldībām šķiet ērtākais veids, izlemjot bērnu nākotni.

Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem 29 pašvaldībās ir tikai viena audžuģimene. Starp šādām pašvaldībām ir Babītes, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Salacgrīvas, Stopiņu, Vārkavas un citi novadi.

50 Latvijas pašvaldībās audžuģimeņu skaits ir no divām līdz desmit.

Bet 12 novados – 11 līdz 20 audžuģimenes.

Pašvaldības ar lielāko audžuģimeņu skaitu ir četras – Jaunpiebalgas novads, kur ir 24, Tukuma novads ar 26, Kandavas novads - ar 62 audžuģimenēm un Rīga - galvaspilsētā ir 64 audžuģimenes, kas salīdzinot, piemēram, ar Kandavu, protams, ir maz.

Jaunpiebalgas novada bāriņtiesas vadītāja Rita Lekse LTV sacīja, ka viņu novadā audžuģimenēs pārsvarā nokļūst bērni no citām pašvaldībām un tas apliecina, cik svarīga ir atbildīgo institūciju sadarbība un ieinteresētība.

Apkopjot datus par pašvaldībām un audžuģimenēm, LTV arī pievērsa uzmanību tam, kāda ir pašvaldību politiskā vadība tur, kur nav nevienas vai ir tikai viena audžuģimene.

No partijām, kas pārstāvētas Saeimā, pašvaldībās, kur nav nevienas audžuģimenes, četri mēri pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību – divi ZZS un divi Latvijas Zemnieku savienību. Trīs novados mēra krēslā ir “Vienotības” pārstāvji, divos - Nacionālās apvienības, bet vienā - Vidzemes partija, kas veido aliansi ar Reģionu apvienību.

Bet tieši Latvijas Reģionu apvienību un tās aliansē ietilpstošo partiju pārstāvošie cilvēki ir vadībā septiņos novados, kur ir tikai pa vienai audžuģimenei.

Sešos šādos novados vadībā ir ZZS cilvēki - vienā no tiem vara tiek dalīta ar Latgales partiju. Pa vienam “Saskaņa” un “Vienotība”, kā arī partiju apvienības - piemēram, Preiļu novads, kur domes priekšsēdētāja ievēlēta no Latgales partijas, Nacionālās apvienības un Latvijas Zemnieku savienības kopējā saraksta.  

Jau vēstīts, ka šobrīd  audžuģimeņu atbalstīšanā viss lielā mērā ir atkarīgs no pašvaldībām. Daudz kas ir atkarīgs no vietējās bāriņtiesas vai sociālā dienesta vadītājas iekšējās pārliecības. Ja audžuģimenes nemeklēs, tad krīzes situācijā, ja uzreiz neatradīs aizbildni, ceļš arī var vispirms vest uz tuvāko bērnunamu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti