Datorikas priekšmetu skolās cer pakāpeniski ieviest kā obligātu no nākamā mācību gada

Trešo gadu turpinās Valsts izglītības satura centra datorikas projekta aprobācija vairāk nekā 150 skolās visā Latvijā. Arī jaunajā, kompetencēs balstītajā mācību saturā digitālā kompetence būs viena no būtiskākajām, un datoriku kā obligāto mācību priekšmetu plāno pakāpeniski ieviest no nākamā mācību gada.

Moderno tehnoloģiju programmas izstrādātas dažādu klašu grupām ar atšķirīgu zināšanu un specializācijas līmeni. Tikmēr universitātēs norāda, ka skolās iemāca izmantot datoru, taču programmēšanai nepieciešamās iemaņas jaunajiem studentiem esot samērā vājas.

Valsts mērķis digitālo kompetenci attīstīt kā obligātu pakāpeniski no nākamā gada 1.septembra diez vai nesīšot cerētos augļus, uzskata Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Guntis Arnicāns.  

Datorikas prasmju pilotprojektu vairāk nekā 150 skolas visā Latvijā sāka izmēģināt 2015.gadā. Digitālā kompetence ir viena no pamatiem, uz kā balstīts jaunais kompetenču mācību saturs. Viena no skolām, kas projektā piedalās jau trešo gadu, ir Ventspils Centra sākumskola. Mazākie skolēni pēc stundām kopā ar skolotāju mācās rakstīt datorā, zīmēt. Pedagogi izmanto arī loģisko domāšanu veicinošas digitālās spēles, kas vienlaikus palīdz ilgstoši noturēt bērna uzmanību. Katru gadu projekts tiekot attīstīts un vērojama pēctecība, zināšanas nododot no klases klasei.

Skolas direktores vietniece Ilona Jostiņa Latvijas Radio atzina, ka bērniem tas ļoti patīk.

“Mēs to piedāvājam kā fakultatīvu nodarbību, bet piedalās visi bērni ar milzīgu interesi un prieku. Līdz ar to tas atvieglo darbu arī pārējiem skolotājiem. [..] Skolotājiem tādā ziņā ir viegli, ka katra stunda ir izplānota. Ir gatavs stundu plāns, un, protams, pakāpeniski šī datorika paliek arvien sarežģītāka skolēniem,” stāstīja Jostiņa.

Pirmo gadu datorika mācīta tikai pirmo klašu skolēniem, bet tagad jau pirmajai līdz trešajai klasei. Pedagogi šajā projektā, atšķirībā no kompetencēs balstītā satura, atzinīgi vērtē metodisko atbalstu.

Tagad vairums skolu datoriku īsteno kā fakultatīvu nodarbību, bet no nākamā gada plānots to pakāpeniski ieviest kā obligātu mācību priekšmetu. Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece pauda, ka skolotāji aicināti domāt radoši un veidot arī paši savu mācību saturu, piemēram, mācoties dabas zinības ar datoriem aprīkotās klasēs.

“Mērķis ir apzināti mācīt datoriku agrīnā vecumā un darīt to profesionāli, pedagogiem sadarbojoties, gan informātikas skolotājiem, gan sākumskolas skolotājiem, tas noteikti ir sasniegts. Un tas tālāk ir ļoti būtiski, domājot arī par kompetenču standarta ieviešanu. Un es vēlreiz atkārtoju, ka šajā gadījumā tas ir unikāli, jo tas ir brīvprātīgi un ar tendenci augt. Tas, ka metodiskais atbalsts šajā gadījumā ir, detalizēts līdz stundas garumam, tas ir fakts,” norādīja Upeniece.

Satura centrā lēš, ka datoriku brīvprātīgi apgūst pat vairāk nekā 300 skolās, jo daļa projektā nepiedalās, bet izmanto internetā pieejamos mācību līdzekļus. Tādējādi kopumā digitālās prasmes ikdienā mācoties vairāki tūkstoši skolēnu.

Mazākie bērni uzrādot labākas zināšanas par drošību internetā, rāda centra veikti pētījumi. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Guntis Arnicāns gan piesardzīgi raugās uz digitālās kompetences obligātu ieviešanu.

“Pārsvarā jau skolā iemāca datora prasmes jeb datora lietošanas prasmes. Pieņemsim, mēs protam ieslēgt datoru. Pārlūkā paskatīties tīmekļa lapas. Jā, datori vairāk jāmāca, bet ļoti stingri jāskatās, ir jāizvērtē, ko tad īsti māca un cik šīs konkrētās jomas vai tie jautājumi ir obligāti vai nav obligāti,” sacīja Arnicāns.

“Pēkšņi uzspiežot visiem kaut ko obligātu, var arī iebraukt pretējā grāvī,” norādīja Arnicāns.

Tomēr kopumā valsts iniciatīva esot vērtējama atzinīgi. Piemēram, Latvijas Universitātē, kuras Datorikas programma novērtēta kā labākā studiju programma, iestājoties gan tādi studenti, kas plūkuši laurus starptautiskās informātikas olimpiādēs, gan tādi, kuri formāli konkursu uz valsts budžeta vietu ir izturējuši, bet programmēt nemāk. Šādā gadījumā pašai universitātei esot jānodrošina papildu ārpusstudiju nodarbības studentiem, kuru sagatavotības līmenis konkrētās programmas apguvei neesot pietiekošs.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti