Zane Soļima no Garozas pagasta Jelgavā audzina trīs bērnus, kuri ir kreiļi. Vecākā meita septembrī ies jau 3. klasē un to, ka viņa ir kreile, gan vecāki, gan audzinātāji manījuši jau bērnudārzā. Viss esot bijis labi līdz brīdim, kad tur sākušās mājturības nodarbības, atceras Zane:
''Tad, kad sākās šūšana, tad mums pateica, ka diemžēl mēs kreiļus neapmācām. Kaut vai dārziņš mums bija bērniem ar īpašām vajadzībām, jo meita man līdz triju gadu vecumam vispār negribēja runāt, izņemot „mamma” un „tētis”. Viņi pateica, ka tādas ekstras viņiem neesot. Spieda [darīt] viņu ar labo roku un piespieda.''
Tagad citā bērnudārzā, pēdējā grupiņā pirms sagatavošanas skolai mācās arī Zanes sešus gadus vecais dēls Markuss, un šādu problēmu neesot.
Mamma gan stāsta, ka jau laikus domā par skolu, kurā dēls pēc gada varētu mācīties, uzzinājusi par vairākiem mācību piederumiem, kas veidoti speciāli kreiļiem. Tādas ir gan šķēres, gan lineāli, cirkuļi un pat darba burtnīcas ar citādākām līnijām, kas veidotas īpaši kreiļiem raksturīgajam liela izmēra rokrakstam.
''Meitai es nepirku, bet es sāku Markusam skatīties - jā, būs vajadzīgas. Arī skolotāja teica, ka izskatās, ka Markusiņam būs [vajadzīgas], jo visu laiku tie paši „S” burti iet otrādi, „B” burtiņš mums ir uz otru pusīti, visādi brīnumi mums nāk ārā, bet malacis, cenšas un raksta. Protams, ir tie burtiņi arī daudz lielāki nekā standarta, kad bērni ar labo rociņu raksta.''
Audzinātāja Zanei papildus norādījusi, ka būs jāiegādājas arī īpaši kreiļiem ražoti darbmācības piederumi, piemēram, zāģīšis, un viss jāpērk ģimenei pašai.
''Šobrīd ir skaidri definēts Izglītības likumā, kas tad kuram ir jānodrošina attiecībā uz mācību līdzekļiem un, protams, ja mēs runājam par individuālajiem mācību piederumiem, tad lielākoties tā nasta gulstas uz vecākiem. Viss, kas attiecas uz pārējiem mācību līdzekļiem, piemēram, uz mācību literatūru, uzskates līdzekļiem - tas, protams, ir jānodrošina izglītības iestādei sadarbībā ar dibinātāju,'' stāsta Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs. Viņš gan nenoliedz, ka
darbmācības piederumi un arī speciālas datora peles informātikas kabinetiem būtu jāiegādājas pašām skolām savu budžetu ietvaros.
Sazvanot Rīgas 71.vidusskolas, Rīgas Vācu valsts ģimnāzijas un Rīgas 19.vidusskolas vadību, noskaidrojās, ka neviena no šīm mācību iestādēm tā gan nerīkojas:
"'Nē, neko tādu nepērkam. Nebija vajadzības. - Nē, mums nekā tāda nav. Katrā ziņā mums līdz šim neviens nav griezies ar lūgumu par to, ka kaut ko tādu kādam vajadzētu. - Kreiļiem neesam pirkuši. Nu tāpēc, ka vecāki viņiem ir pirkuši šķērītes un tādas lietas.''
Ar sūdzībām par to, ka skolas nenodrošina bērnus – kreiļus, piemēram, ar piederumiem darbmācībā vai pat speciālām datora pelēm, kādas veidotas arī kreiļiem, bērnu vecāki periodiski vēršas Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Kopš likumā atrunāts, kas jāpērk vecākiem, bet ko nodrošina skola, sūdzību skaits esot samazinājies, informē dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs. Vienlaikus viņš atzīst, ka lēmumu par to, vai skola ko iegādāsies arī speciāli bērniem, kas ir kreiļi, izlemj mācību iestādes direktors.
Savukārt Latvijas Vecāku foruma valdes locekle (un arī kreile) Jana Simanovska novērojusi, ka bērniem kreiļiem iekļauties izglītībā neesot problemātiski, grūtības gan sagādā jau mammas Zanes minētās darbmācības nodarbības zēniem, bet mājturība – meitenēm:
''Kas patiešām ļoti nomoka kreiļu meitenes, ir tas, ka mājturībā viņām liek adīt, bet kreiļi ada savādāk un tamborē savādāk nekā labroči. Tās skolotājas nezina, kā tiem kreiļiem ierādīt.''
Vecāku foruma valdes locekle arī uzskata, ka skolās adīšanas un tamborēšanas vietā meitenēm – kreilēm varētu uzdot dažādus citus, vieglāk paveicamus uzdevumus.
