4. studija

Sirds simbola izcelsmes vēsture

4. studija

Cik mājsaimniecībai izmaksā atteikšanās no nevajadzīgi lielas elektronenerģijas jaudas?

Jūrmalnieki spiesti bērnus sūtīt Rīgas bērnudārzos

Daļa jūrmalnieku spiesti savus bērnus sūtīt Rīgas bērnudārzos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Daļa jūrmalnieku spiesti savus bērnus sūtīt privātajos bērnudārzos Rīgā, jo viņiem nav atradusies vieta nedz pašvaldības, nedz privātajos bērnudārzos kūrortpilsētā. Aptuveni 20 bērnu vecāki lūguši pilsētas domi risināt problēmu, piemēram, līdzfinansējot bērna sūtīšanu ne tikai privātā bērnudārzā, bet arī "mājdārziņos", kur bērnus pieskatītu aukles. Taču pašvaldība pret šādu ideju ir noraidoša.

Parasti Rīgā jauno vecāku likums nr.1 ir uzreiz pēc bērna piedzimšanas reģistrēt viņu bērnudārza rindā, jo vietas, kā zināms, ir limitētas. Taču arī kūrortpilsētā Jūrmalā, kad māmiņām jāatgriežas darbā, savus bērnus viņām nav kur likt.

"Mūsu gadījumā mūsu bērns tika rindā kā padsmitais uz reģistrācijas brīdi, bet rindas skaitlis maģiski pieauga katru mēnesi un beigās izrādījās, ka mūsu bērns bija ārpus rindas," stāstīja trīs bērnu tētis Normunds Lipšāns.

Pie Jūrmalas pilsētas domes bija vērsušies aptuveni 20 bērnu vecāki, kuru atvasēm rudenī neatradās vieta pašvaldības bērnudārzos. Privātie dārziņi Jūrmalā ir tikai divi. Citus privātos bērnudārzus ir iespēja ar Jūrmalas domes atbalstu izvēlēties Rīgā, taču tas vecākiem, kas dzīvo un strādā Jūrmalā, vest bērnu uz dārziņu Rīgā šķitis absurdi.

Bezizejas gadījumā bērnus ir iespēja atstāt "mājdārziņos", kur viņus uzrauga licencētas aukles, taču šādam pakalpojumam Jūrmalas pilsētas dome līdzfinansējumu nedod.

"Pārējie bērnudārzi tika piedāvāti Rīgā. Es nesaprotu, kāpēc Rīgā? Kāpēc var maksāt līdzfinansējumu Rīgā, nevis savā pašvaldībā, kur nodokļi iet atpakaļ uz domes?," teica Jūrmalā dzīvojošā un strādājošā jaunā māmiņa Raluca Dabici.

Vecāki uzskata, ka Jūrmalas pašvaldība ļoti formāli attiecas pret sasāpējušo bērnudārzu problēmu.

Bērni aug un risinājums nepieciešams šeit un tagad. Taču domes rakstiskajās atbildēs dominējošie vārdu salikumi "turpinām risināt" un "tiek domāts" to diemžēl nesniedz. Tāpat jūrmalniekiem nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem dome izvēlas vietas, kur celt jaunus bērnudārzus.

"Mums ir zināms, ka Jūrmalā arī ceļ jaunus bērnudārzus. Piemēram, jauns bērnudārzs tika atjaunots Ķemeros. Ķemeri ir Jūrmalas rajons, kur ir vismazākais iedzīvotāju blīvums, bet tur atrodas jauns bērnudārzs," teica Lipšāns.

Ja nav sava personīgā auto, tad no Dzintariem uz Ķemeriem var aizbraukt ar diviem autobusiem, vai ar vilcienu pusstundas laikā. Pēc tam, protams, jāpaspēj uz darbu. Ja Dzintaru iedzīvotāji tomēr nolemj savus bērnus vest uz bērnudārzu Ķemeros, tad ir divi varianti vai nu doties ar vilcienu uz turieni plkst 6:10 vai plkst.8:01.

Arī Kauguru pusē, kur visu laiku vietas bērnu dārzos pietikušas, šogad tā ir problēma, jo tehnisku iemeslu dēļ negaidīti slēgts bērnudārzs "Bitīte", ko sola atvērt ne ātrāk kā pēc diviem gadiem.

"Šobrīd ir tā, ka visi tie bērni no bērnudārza "Bitīte" ir izmētāti pa citiem dārziņiem. Tur viņi guļ uz grīdām aktu zālēs pat. Grupiņas ir pārpildītas. Tajā pašā laikā Mellužu estrādi restaurē par 1,7 miljoni eiro," neizpratnē ir jaunā māmiņa Anta Rudēvica.

Vēl viens no vecāku piedāvātajiem variantiem – kādās no sākumskolu telpām atvērt pirmsskolas izglītības iestādes, bet lielākos sākumskolas bērnus pārcelt uz vidusskolas telpām.

Jūrmalas pilsētas domes izglītības pārvaldē atzīst, ka īpaši centrā Dzintaros, Majoros, Dubultos pietrūkst vietu pašvaldības bērnudārzos, bet privāto pirmskolas izglītības iestāžu skaita palielināšanos ietekmēt nav pašvaldības spēkos.

Jūrmalas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Imants Vasmanis piekrīt, ka ir neprāts bērnu laist bērnudārzā otrā Jūrmalas galā vai arī privātajā dārziņā Rīgā, ja darbs vecākiem ir Jūrmalā. Tomēr pret aukļu darba finansiālu atbalstu dome izturas noraidoši.

"Mēs atceramies, ka bija arī valsts līdzfinansēts aukļu pakalpojums savulaik, kas būtībā izvērtās par to, ka ļoti lielā mērā tas tika izmantots kā vecmāmiņas finansējums viena bērniņa pieskatīšanai," teica Vasmanis.

Tomēr ne visur Latvijā uzskata kā Jūrmalā, ka atbalstīt savus nodokļu maksātājus, līdzfinansējot jaunajiem vecākiem aukļu pakalpojumus, nozīmē naudu izmest vējā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati liecina, ka 2017.gadā bērnu uzraudzības pakalpojumus atbilstoši savām budžeta iespējām ir atbalstījušas 20 pašvaldības. Vidēji vienam bērnam atbalsts bijis 134,8 eiro. Atbalsta apmēri - no 60 eiro Ogres novadā un Jelgavas pilsētā līdz pat 188 eiro Mārupes novadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti