Sociālos portālus bērni un jaunieši izmanto ļoti aktīvi, vērtē KM. Ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele stāsta, kādas platformas pētījumā aptaujātie visvairāk izmanto:

 

"Pirmajā vietā ir "Youtube", pēc tam seko "E-klase" – tomēr mācības arīdzan ir svarīgas. Tad "Google", "WhatsApp", bet tālāk "Instagram", "Snapchat", "Facebook", "Vkontakte" un citas lapas. Daļa bērnu un pusaudžu vispār sociālos portālus mēdz izmantot vairāk nekā trīs stundas dienā. Tostarp tādi populārākie jaunākai paaudzei ir "Instagram" un "Snapchat"."

Lai arī sociālajos portālos bērni un pusaudži pavada daudz laika, viņi ne vienmēr prot uzlikt privātuma iestatījumus. Apmēram puse (51%) bērnu no 9 līdz 12 gadiem uzskata, ka prot kontrolēt to, kuri cilvēki var redzēt viņu publicēto informāciju jeb pārvalda privātuma nosacījumus. No 13 līdz 16 gadiem tādu ir vairāk – 77%, liecina KM pētījums.

Tiesa, Latvijas Drošāka interneta centrā piebilst, ka bieži vien, pārbaudot praksē, jauniešu pašvērtējums ir augstāks par patiesajām prasmēm.

Daļa Latvijas Radio uzrunāto vidusskolēnu izmanto privātuma iestatījumus.

"Man ir uzlikts "Facebook" un "Instagram". Es tur baigi neko it kā nelieku, bet drošāk, manuprāt, ir, kad nezina neviens svešs par mani, neredz manas bildes vai neredz, ko es šēroju no saviem draugiem," atzina Madara. "Man "Facebook" nav pilnīgi privāts, bet tā, lai neredz, kam es spiežu like, jo tomēr negribas, lai visi to redz," teica Olga.

 

Savukārt Valters stāstīja: "Izeju cauri parasti visām aplikācijām, kas man ir, un pārbaudu, vai var izmainīt privātuma iespējas. Bet es pārsvarā arī nemaz neļauju nevienai aplikācijai lietot vietas noteikšanu."

Tikmēr citi jaunieši sacīja, ka nav uzlikuši privātumu saviem sociālajiem portāliem. "Personīgi to neesmu uzlicis, jo es neizmantoju šīs aplikācijas pārāk daudz. Tādēļ arī tur nav pārāk daudz informācijas par mani," atzina Audris. Bet Natālija atklāja: "Man ir dažas aplikācijas, kurām man ir, un dažas, kurām man nav. Tās, kurām man nav, pārsvarā neizmantoju. Vai arī es pat nezināju, ka tā var. Piemēram, es "Facebook" nezināju, ka var uzlikt privāto."

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska pieredzē saskārusies –  skolēni nenovērtē, kādu informāciju par sevi ielikuši sociālajos portālos. Jaunieši bieži vien stāsta, ka nepublicē "neko tādu".

"Piemēram, esot lielas auditorijas priekšā, kur ir jaunieši, kad es viņiem stāstu, ka es esmu izpētījusi, man ir bijis saraksts ar vārdiem, uzvārdiem, kas apmeklēs semināru, es esmu izpētījusi visus viņu profilus. Es varu, redzot meiteņu sejas, pateikt, kādas krāsas apakšveļa vai peldkostīms viņām ir. Un puišiem, kas sāk ķiķināt, es varu pateikt – jā, es arī jūsu video redzēju "Youtube". Tajā brīdī viņi nosarkst un nezina, ko tagad darīt."

Tad Katkovska piedāvā parādīt uz ekrāna profilus, kur it kā neesot "nekā tāda". Jaunieši samulst un jūtas neērti.

"Un tajā brīdī man ir aicinājums viņiem, –  ja jūs tagad sajutāties neērti, ka es varētu jūsu profilu parādīt, tās bildes, par kurām jūs iedomājāties vai tos video, vai tos ierakstus, - dzēsiet ārā. Tas nozīmē, ka tam nav jābūt interneta vidē," sacīja Katkovska.

Ja bērni vēlas profilus sociālajos tīklos, vecākiem jāizrunā ar viņiem noteikumi. Nevajag likt pārāk privātas fotogrāfijas vai tādas, kuru dēļ kāds cits var jaunieti pazemot; nelikt norādes uz dzīvesvietu, vecāku darba vietu. Tāpat svarīgi zināt, kur var uzlikt privātuma iestatījumus, bloķēt vai ziņot par kādu.

Drošāka interneta centra mājaslapā atrodams arī sociālo tīklu drošības ceļvedis.