Īpašu neapmierinātību ar to pauž mediķu arodbiedrībā, kuriem politiķi savulaik solīja līdzīgu sistēmu, tomēr to neieviesa.
Daļai amatpersonu saskaņā ar vienotās atlīdzības likumu algas ir piesaistītas vidējai algai valstī. Ja tā aug, aug arī amatpersonu ienākumi. Bet vidējā alga aug jau piekto gadu pēc kārtas.
To reizinot ar katram amatam noteikto koeficientu, iegūst amatpersonas algu.
Nākamgad tas nozīmēs 261 eiro pieaugumu premjera un Saeimas spīkera ikmēneša algai, 248 eiro ministru algām, 214 – valsts kontrolierim un tiesībsargam, 193 – parlamentārajiem sekretāriem un 167 papildu eiro mēnesī – deputātiem.
Tikmēr, piemēram, medicīnas darbiniekiem politiķi nākamgad nesola nekādas izmaiņas, ja neskaita 10 eiro pielikumu minimālās algas saņēmējiem.
“Tas, ka kādam darba samaksa tiek paaugstināta, tas, protams, ir jauki, bet pret mediķiem tas nav taisnīgi,” saka Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
“Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem darba samaksai veselības aprūpē nu jau 10 gadu arī vajadzēja būt piesaistītai pie vidējās darba samaksai valstī. Nu tad kārtējo reizi mēs nonākam pie vecā labā teiciena - kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim,” situāciju komentēja Keris.
Savulaik politiķi tiešām solīja arī ārstu un medmāsu algas piesaistīt vidējai algai ar likuma spēku, kas nozīmētu, ka jau tagad mediķiem būtu jāsaņem divreiz vairāk, taču to neizdarīja. Tā vietā, ja algas tiek palielināts, tas notiek ar atsevišķiem lēmumiem.
Piemēram, šogad politiski labvēlīgie lēmumi nākamā gada budžeta kontekstā tikuši policistiem un tiesu darbiniekiem, kuriem plāno no 100 līdz 200 eiro pieaugumu. Arī skolotāju algu reforma beidzot iekustināta.
Konsultāciju kompānijas "Hay Group", kas regulāri veic atalgojumu pētījumus, pārstāve Līga Rode sarunā ar Latvijas Televīziju atzina, tas ir atbilstoši, ka ierēdņiem tiek algas aprēķinātas pēc koeficientu principa. Grupām, piemēram, kapitālsabiedrībām, kādas ir arī slimnīcas, darbojas citi principi. Taču arī tur alga jāizvērtē regulāri.
“Ja runājam par tirgum atbilstošu situāciju, tad protams arī valsts kapitālsabiedrībās speciālistiem, vadītājiem vajadzētu algas pārskatīt reizi gadā, tā tad ir tā tendence. Un vajadzētu šo pamatalgu maksāt pielīdzinātu tirgus praksei – tas būtu normāli,” pauda Rode.
Valdības vadītājs sola, ka ar laiku sistēmiska pieeja no valsts budžeta maksāto algu lieluma aprēķināšanai būs ne tikai amatpersonām. Tas nozīmēšot, ka līdz ar valsts kopprodukta celšanos augs arī algu fonds kopumā.
“Tie pozitīvie piemēri, es ceru, ir izglītības nozare, kas ir prognozējama – augsim mēs, augs skolotāju algas. Tāpat es domāju, ka to var izdarīt gan ar iekšlietu sistēmu, gan ar pārējo. Es domāju, ka 2017. gadā mēs pie tā varam nonākt, vismaz modelējot tālāk, kā izskatīsies. Runājot par kopējo valsts pārvaldes reformu, tas būs iekšā, par ko nu jau ir vienošanās, ka mums ir jāveic,” pauda premjers.
To gan varot izdarīt, ja sakārtotas ir pašas nozares, sacīja premjers.
