Citskovskis kļuvis par valsts galveno ierēdni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Valdība otrdien, 4.aprīlī par Valsts kancelejas vadītāju apstiprināja līdzšinējo Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieku Jāni Citskovski.

Lēmuma anotācijā, kas atrodama valdības mājas lapā, norādīts, ka Citskovskim ir  „ļoti labas stratēģiskās plānošanas un komandas vadības prasmes, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz attīstību un citas kompetences, kas ir nepieciešamas sekmīgai Valsts kancelejas darbības nodrošināšanai”.

Anotācijā arī teikts, ka Citskovskim „ir ilggadēja pieredze valsts pārvaldē dažāda līmeņa vadošos amatos, tai skaitā divu gadu profesionālā pieredze Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā”. Pirms darba IeM Citskovskis deviņus gadus bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks. Darba pieredzi uzkrājis arī, vadot PMLP Juridisko nodaļu un vadības līmenī strādājot PMLP Iedzīvotāju reģistra departamentā un PMLP Klientu apkalpošanas nodaļā.

Citskovskis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, kur ieguvis jurista kvalifikāciju un maģistra grādu tiesību zinātnē.

Otrdienas, 4.aprīļa, rītā premjers Māris Kučinskis Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” pauda, ka no Citskovska gaida birokrātijas mazināšanu, spēju motivēt valsts pārvaldē strādājošos.Savukārt pats Citskovskis, kā ziņo valdības preses dienests, norādījis, ka “jāturpina iesāktais ceļš uz reformām valsts pārvaldē, lai izveidotu efektīvu un mūsdienīgu valsts pārvaldi, kas darbojas visas sabiedrības labā un kurā strādā spējīgi un motivēti cilvēki”.

Valdības sēdē atzinīgus vārdus viņam veltīja gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovksis (“Vienotība”), gan arī premjers.

Premjers viņam novēlēja “kļūt nevis par lielo bosu visiem klātesošajiem, bet par līderi visai valsts pārvaldes komandai, tāpat arī īstenot iecerētās reformas, jo tās iespējams veikt tikai komandā ar  citiem cilvēkiem”. 

Citskovskis par vienu no galvenajiem saviem uzdevumiem amatā sauc reformas valsts pārvaldē. Pagaidām gan viņš par tām gatavs runāt vienīgi vispārīgi, jo reformu plāni vēl esot jāizvērtē.

Lai arī darbu pie tā Valsts kanceleja sāka jau iepriekšējā direktora Mārtiņa Krieviņa laikā, pēc jaunā vadītāja teiktā ar to nepietiekot.

“Plānam trūkts vairākas būtiskas detaļas, lai mēs viņu varētu noīstenot. To ir nepieciešamas padziļināti detalizēt, piestrādāt pie atsevišķiem plāna aspektiem, lai mēs tiešām viņu varētu reāli īstenot dzīvē,” atzina Citskovskis.

Viņš pārmaiņas gribot īstenot pēc iespējas ātrāk.  

Savukārt politoloģe, labas pārvaldības eksperte Iveta Kažoka Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka šobrīd premjers uzņēmies atbildību par iesāktajām reformām.

Šobrīd varas līdzsvars starp premjeru un ierēdniecību ir pamatīgi nosvēries par labu premjeram, un, ja pusgada gada laikā mēs neredzēsim rezultātu, atbildīgs būs premjers, uzsvēra Kažoka. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jau ziņots, ka vakantajam Valsts kancelejas vadītāja amatam tiks virzīts pašreizējais Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres vietnieks Citskovskis, viņš jau devis savu piekrišanu ieņemt valsts galvenā ierēdņa amatu.

Martā līdzšinējais Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš negaidīti pameta amatu, nepaskaidrojot iemeslus. 

Krieviņš amatu pameta "pēc abpusējās vienošanās". Plašāki komentāri par Krieviņa aiziešanu no Valsts kancelejas direktora amata netika sniegti. Vēlāk gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atklāja, ka ar Krieviņu nesapratās par Valsts kancelejas komandas vadību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti