Panorāma

Jūrkalnes trešajiem - 711 eiro

Panorāma

Ķekavas skolēniem par labu mācīšanos maksās 50 eiro

Kara muzejs pārcilā leģionāru arhīvu

Cilvēki aizvien meklē pazudušos tuviniekus - leģionārus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Joprojām daudzās Latvijas ģimenēs joprojām mīt  neziņa par to, kas noticis ar viņu tēviem, vectēviem, brāļiem un draugiem Otrā pasaules kara laikā. Trešdien Kara muzejā katram bija iespējams pārliecināties, vai viņa tuvinieki ir muzeja datu bāzē, un arī saņemt par viņiem informāciju.

Aivaram Adienim joprojām grūti sadzīvot ar neziņu, kas kara gados noticis ar viņa tēvu. Datorā vēsturnieki atraduši, ka viņš iesaukts 15. divīzijā, bet tālāk ziņu nav.

„Sarkanais Krusts 1996. gadā ir uzrādījis, ka viņš saņemts gūstā 1944.gada maija sākumā, vairāk nekas… Pēc tam meklējām arhīvā, arī tur neko konkrētu neatradām,” saka Aivars Adienis.

Latvijas Kara muzejā glabājas „Daugavas Vanagu” leģionāru arhīvs, kas tiek izmantots muzeja ikdienas darbā un ar kuru strādā vēsturnieki.

Šajā datu bāzē atrodas lielākā daļa no iesauktajiem karavīriem, apmēram 80 tūkstoši. Ja mēs zinām, ka leģionā iesaukti ap 110 tūkstoši, tad tas ir tiešām liels skaits, bet gadās, ka cilvēks sarakstā neparādās…” stāsta  Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis.

Vairāki bijušie leģionāri atnākuši uz muzeju, lai papētītu, vai nav saņemtas kādas jaunas ziņas par viņu tuviniekiem un līdzgaitniekiem. Vilnis Blumbergs joprojām nevar samierināties ar netaisnību, ka leģionārus uzskata par fašistiem:

„Es zinu savus brālēnus, kas gāja uz fronti, man bija 13 gadi, – es zinu, ar kādu noskaņu viņi gāja – cīnīties par brīvo Latviju.Tur nebija ne par fašistiem runa, ne par kādām idejām, ne par Hitleru. Citu iespēju taču nebija, kā cīnīties par neatkarību.”

Šodien cilvēki, kas vēlējās kaut ko uzzināt par saviem tuviniekiem, bija aicināti ņemt līdzi fotogrāfijas, vēstules un dokumentus, pat ja to izcelsme ir neskaidra. Iespējams, ka kādā no tām var būt saglabājusies vērtīga vēstures liecība.

„Mēģinājām pievērst uzmanību ģimenes vēsturei, lai Latviešu leģiona piemiņas diena saistītos ne tikai ar notikumiem pie Brīvības pieminekļa, bet aicinātu cilvēkus savās ģimenēs padomāt, ko mēs zinām par vectēviem, tēviem,” pasākuma ieceri skaidro  Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Latvijas Kara muzejs joprojām ir lielākā militārās vēstures krātuve Latvijā, kas pēta un popularizē latviešu karavīru veikumu. Pērn muzeja vēsturnieki palīdzējuši vairāk nekā 80it ģimenēm uzzināt kādu informāciju par saviem tuviniekiem. Arī trešdien jau izdevies noskaidrot daudz vēsturisku faktu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti