Izskrienot cauri apsardzes posteņiem Olaines cietuma teritorijā kopā ar Cietumu slimnīcas vadītāju Vadimu Viktorovu, Latvijas Radio nonāk slimnīcā. Tā ir četrstāvu pelēka ķieģeļu ēka, kas atrodas aiz liela nožogojuma. Ikdienā tur uzturas 70 līdz 100 pacientu.
Slimnīca sastāv no četrām nodaļām. Viena no tām ir Ambulatori konsultatīvā – tā ir vienīgā, kurā nav gultasvietu.
„Centrālcietums atved pie mums piecus vai septiņus, vai desmit cilvēkus. Mēs stundu, divas vai tik, cik konsultantam vajadzīgs laika, izmeklējam viņus un sūtām atpakaļ uz cietumu. Kad nebija tādas slimnīcas, tad viņi bija jāved uz pilsētu, un tas apdraudēja arī valsts drošību – cilvēku drošību un noslogoja arī pilsētas ārstniecības iestādes,” stāsta slimnīcas vadītājs, rādot kabinetus, kur notiek izmeklēšanas. Tajā brīdī pieņemšana ir pie acu ārsta.
Slimnīcā ierīkota arī bibliotēka un kapela. Visbiežāk sarunas ar ieslodzītajiem ir individuālas, stāsta kapelāns Ainārs Vanags. Dažkārt aicina arī baznīcu pārstāvjus, piemēram, ja ieslodzītais vēlas grēksūdzi.
„Šajā telpā arī citi resocializācijas pasākumi notiek. Stāv novusa galds. Re, mums ir kastītes, uz Ziemassvētkiem puiši gatavoja apsveikuma dāvaniņas, zīmējumus. Arī bibliotēka ir. Katrs izvēlas to, kas viņam tuvāks. Viens vēsturisku kaut ko meklē, citi par attiecībām vairāk grib kaut ko lasīt. Nu, dažādi,” stāsta kapelāns.
Darbojas vairākas nodaļas
Vēl slimnīcā ir Plaušu slimību un tuberkulozes, kā arī Psihiatrijas nodaļa. Palātas atrodas aiz masīvām durvīm, daudziem slēdžiem. Var pavērt vaļā nelielu lodziņu, lai apskatītu, kas notiek iekšā. Nodaļās ir rosība. Ieslodzītie klauvē pa durvīm no iekšpuses, lai pievērstu sev uzmanību.
Speciāla palāta paredzēta cilvēkiem ar kustību traucējumiem. „Tāda pati uz diviem pacientiem palāta. Vienkārši tajā ir vairāk vietas un var izbraukt ar ratiņiem. Speciālas funkcionālas gultas stāv. Lielāka speciāli aprīkota tualete. Un izlietne speciāli aprīkota, lai ar ratiņkrēslu var piebraukt,” stāsta Viktorovs.
Slimnīcā ir arī Aprūpes nodaļa – tur ieslodzītie atkopjas pēc operācijām un guļ arī pacienti ar hroniskām slimībām. Tiesa, agrāk tur bija ķirurģijas nodaļa. Apmēram pirms gada iekārtas izsolīja.
Slimnīcas vadītājs Vadims Viktorovs stāsta – palicis tas, ko nepaņēma, kas citām ministrijām nebija vajadzīgs. Paņēma vairāk par pusi iekārtu no saraksta, ko izveidoja pēc Valsts kontroles ziņojuma. Atsevišķi krāsas laukumi uz sienām liecina, ka agrāk tur bija, piemēram, izlietne, bet tagad tās nav. „Redziet, vienu paņēma, otru atstāja.”
Operāciju zāles gandrīz tukšas
Kopš slimnīca uzsāka darbu 2007.gadā, tur divus gadus veica operācijas. Tagad divas operāciju zāles ir gandrīz tukšas. Palika galdi, uz kuriem var guldīt pacientus un nedaudz tehnikas. Arī iebūvētais aprīkojums.
„Mēs nevaram demontēt šīs lampas. Un caurules, kur ir visas tās medicīnas gāzes un viss pārējais, kas šeit ir uztaisīts pēc visām prasībām. Nauda jau ir ieguldīta,” saka Viktorovs.
Tomēr šobrīd operāciju zālēs nekas nenotiek. Slimnīcas vadītājs skaidro, ka ieslodzīto steidzamai operācijai, piemēram, ar apendicītu, nevedīs no Valmieras uz šo slimnīcu Olainē. Te viņu atvedīs atkopties.
„Kaut kādas plānveida nelielas manipulācijas ķirurgs var taisīt tur, tajās telpās. Kaut kādas plānveida operācijas. Tā kā mēs ceram uz ilgtermiņa attīstību, ceru, ka izmantosim kaut kā lietderīgi šīs telpas,” saka Viktorovs.
Iespējams, nākotnē ieslodzītie gribēšot veikt operācijas par savu naudu un varēs aicināt ķirurgus no pilsētu slimnīcām, vai arī kādreiz Cietumu slimnīcas speciālisti sniegs plānveida ķirurģisko palīdzību. Taču šobrīd grūti prognozēt, kad tas varētu notikt.
