Jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi. Tādēļ Saeima lēma pirms dokumentu publiskošanas,vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru komisijai, kura jāizveido līdz 2015.gada 1.janvārim, atvēlot tās darbam attiecīgu finansējumu.
Kā termiņš, līdz kuram veicama VDK dokumentu zinātniskā izpēte, likumā noteikts 2018.gada 31.maijs. Likumprojekta otrā lasījuma redakcija paredzēja izpēti veikt par vienu gadu īsākā termiņā, kas Nacionālās drošības komisijas ieskatā ir pārāk īss laiks, lai kvalitatīvi veiktu šo darbu, norāda Juridiskās komisijas vadītāja.
Pēc izpētes darba veikšanas VDK dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne („Vienotība”) atzina, ka, ņemot vērā ”čekas maisu” saturu, šo informāciju „vienkārši atklāt un izmest uz galda nebūtu pareizi”. Vispirms notiks zinātniska izpēte, kāda ir šīs informācijas jēga, kāda nozīme, to izvērtēs zinātnieki, tad „čekas maisu” saturs būs publiski pieejams.
Savukārt politiski represētajiem būs tiesības saņemt informāciju par konkrētiem VDK darbiniekiem, kuri bija iesaistīti represijās pret viņiem.
Čepāne norādīja, ka daudzi represētie vēlējās paskatīties acīs šiem čekas aģentiem. Ko cilvēki darīs, uzzinot viņus represējušo čekistu vārdus, ir viņu atbildība, pauda Čepāne.
Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis uzsvēra, ka tas ir vēsturiskā taisnīguma princips - nodrošināt, ka šīs ziņas ir pieejamas.
Līdz nākamā gada 1.janvārim tiks veidota īpaša starpnozaru komisijai, un tās darbam tiks arī atvēlēts attiecīgs finansējums, sola deputāti. Komisija strādās līdz 2018.gada 31.maijam. Tas, kādā tieši veidā materiāli tiks publicēti, ir atkarīgs no komisijas darba rezultātiem.
