Carnikavas novadā 44% ceļu ir ar asfalta segumu, bet 56% ar grants vai bezseguma ceļi. Lai gan ceļu stāvoklis šķiet krietni labāks nekā daudzos citos Latvijas novados, tomēr ik pavasari atkārtojas vienas un tās pašas iedzīvotāju sūdzības.
“Vienās bedrēs, tā ir visur - vai nu bedres, vai nepareizie ātrumvaļņi uzlikti tā, ka lauž apakšā mašīnu; nekā laba nav,” situāciju vērtēja velosipēdists no Gaujas ciema.
Siguļu ciema iedzīvotājs autovadītājs Tihons Agarelovs arī uzskata, ka “ceļi ir ļoti slikti, īpaši mūsu vasarnīcu rajonā, katru pavasari labo bedrītes un viss”.
No valsts saņemtajiem gandrīz 86 000 eiro ceļu uzturēšanai vairāk nekā 33 000 eiro tērē bedrīšu lāpīšanai, un situācija, visticamāk, nemainīšoties.
Pašvaldības aģentūras “Carnikavas komunālserviss” direktors Gunārs Dzenis atzina, ka ceļu uzturēšanai atvēlētie līdzekļi “ir ļoti, ļoti mazi”.
“Strādājam faktiski avārijas režīmā, un lielāki rekonstrukcijas darbi no šī budžeta nav iespējami,” norādīja Dzenis.
Ņemot aizņēmumu, šopavasar uzsākta Dzirnupes ielas rekonstrukcija un jaunu asfalta segumu iegūšot arī Garupes iela. Abas rekonstruējamās ielas ir starp tām, ko pašvaldība pirms septiņiem gadiem bez finansējuma pārņēma no valsts.
“Jā, tas atmaksājas, jo mēs varam operatīvāk reaģēt uz bedrīšu aizlāpīšanu, uz sniega tīrīšanu. Lieta arī tāda, ka mēs daudzus darbus veicam paši. Mums ārpakalpojums ir tikai pozīcijās, kur vajadzīga specializētā tehnika,” skaidroja Dzenis.
Pašreiz Carnikavas pašvaldība pārņēmusi visus novadā esošos vietējās nozīmes valsts ceļus, kā arī apsaimnieko reģionālās nozīmes autoceļa P1 nodalījuma joslu.
Bet Satiksmes ministrija iecerējusi pašvaldību pārziņā nodot gandrīz 4000 kilometru vietējas nozīmes valsts ceļu, kas ir 31% no to kopgaruma.