Čakša intervijā LTV “Rīta panorāmā” sacīja, ka Veselības ministrijai ir skaidrs, kā izlietos nākamgad nozarei paredzētos 235 miljonus eiro un plāns jau pagājušajā nedēļā iesniegts Finanšu ministrijā. Šāds finansējuma pieaugums nozarei, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir milzīgs, un tā ir liela atbildība, turklāt Eiropas Komisija rūpīgi sekos šī finansējuma izlietojumam, jo Latvija lūgusi atļauju palielināt budžeta deficītu veselības aprūpes nozares sakārtošanai.
Čakša stāstīja, ka daļu finansējuma novirzīs mediķu algām, jo jau šogad, piešķirot vairāk naudas izmeklējumiem un pārbaudēm, kļuva skaidrs, ka daudzviet rindas nemazinās nevis tāpēc, ka beigušas valsts apmaksātas kvotas, bet gan tāpēc, ka nav pietiekami daudz speciālistu, kas var sniegt pakalpojumus. Kopumā šogad izmeklējumiem un konsultācijām papildus piešķīra 22 miljonus eiro, un nākamgad piešķirs vēl 20 miljonus eiro.
Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī medikamentiem, piemēram, onkoloģijas jomā papildu finansējums būs 6 miljoni eiro, un kopumā valsts kompensējamajiem medikamentiem onkoloģijas pacientiem būs pieejami 9 miljoni eiro. Ministre solīja, ka tas ļaus iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā arī inovatīvus medikamentus.
Čakša gan atzina, ka līdz šim arī naudas trūkums neļāva izstrādāt sistēmu un kritērijus, kā izvērtēt zāles un kuras iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā vispirms. Valstij arī nebija pietiekami stingra mugurkaula, lai nepakļautos zāļu ražotāju lobijam un pieprasītu zemākas cenas, piemēram, zālēm, kuras vairs nav tik inovatīvas un kurām būtu jābūt lētākām.
Jautāta, kas šobrīd valstij traucē būt ar stingru mugurkaulu, Čakša atbildēja: “Nu jau vairs nekas.”
Viņa sacīja, ka Latvija arī pētīs citu Eiropas lielo valstu pieredzi zāļu efektivitātes izvērtēšanā, tāpat ir strādāts pie kopīga iepirkuma gan Baltijas valstu līmenī, gan arī meklējot iespējas sadarboties ar citām lielākām Eiropas valstīm, lai iegūtu labāku zāļu cenu, kas savukārt ļautu iepirkt vairāk medikamentu un palīdzēt lielākam skaitam pacientu.
