„Šobrīd es neredzu pamatojumu, par ko streikot,” viņa atzina LTV raidījumā "Rīta Panorāma" ceturtdienas, 1.decembra, rītā.
Kopumā veselības aprūpei naudas aizvien ir par maz, tomēr tās ir vairāk nekā iepriekš, viņa norādīja. Turklāt vairāk naudas ir ne tikai dzemdniecības vai onkoloģijas nozarēm, bet arī mediķu algām.
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis apstiprināja varbūtību, ka ģimenes ārsti varētu streikot, jo ir neizpratnē par to, kā veselības aprūpē un valstī kopumā tiek dalīts valsts budžets, viņš pauda intervijā LTV raidījumā „Rīta Panorāma”.
„Mēs vēl esam pārdomu procesā,” viņš sacīja. Princis pauda, ka iepriekš politiķi norādījuši, ka valstij naudas nav nedz medicīnai, nedz citām vajadzībām, taču gada nogalē tā tomēr esot atradusies un arī nākamajā gadā dažādiem mērķiem politiķi atvēlējuši vairāk līdzekļu. Daudz naudas dalīts arī „deputātu kvotās”. Tiesa, vairāk naudas neesot mediķu algām.
„Iespējams, ka streiks būtu vienīgais impulss, kas ļautu mūsu politiķiem aktīvi rīkoties un taisnīgi sadalīt līdzekļus,” pieļāva Princis. „Tas mums raisa lielus jautājumus – kas tad notiek ar finansēm?” viņš retoriski jautāja.
Ģimenes ārstu pārdomas izraisīja arī Veselības ministrijas lēmums obligāti slimības lapas elektroniski ieviest 1.septembrī. Savukārt receptes no 2017.gada 1.septembra obligāti būs jāizraksta elektroniski tikai valsts pilnībā vai daļēji apmaksātajiem medikamentiem. Veselības ministrija sākotnēji vēlējās jau 1.decembrī ieviest e-veselības sistēmu, kas ļautu izrakstīt receptes un slimības lapas tikai elektroniski, taču līgumi par tās lietošanu joprojām nav noslēgti ar visiem ģimenes ārstiem.
