Uzrunājot brīvprātīgos, kas pēc brīža jau gatavi doties pie vēža pacientiem, lai viņus uzklausītu un sniegtu mierinājumu, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzsvēra, ka tie, kas iesaistās šajā kustībā, ne tikai dod, bet arī saņem, un tas ir īpaši svarīgi.
"Šeit atbrīvojam jaunus mūsu cilvēcības slāņus, kas ir mūsos iekšā. Tās ir ilgas būt vajadzīgam otram cilvēkam, dot labestību no sevis, dot šo cilvēcisko klātbūtni, kas visvairāk vajadzīga onkoloģiskajiem slimniekiem," teica Stankevičs.
Ārstēšanas procesā, kas bieži vien ir ilgstošs un smags, brīvprātīgie būs liels atbalsts gan pacientiem, gan ārstiem un māsām, kas, lai kā censtos, nespēj visus pacientus uzklausīt, atzīst Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš.
"Sākumā ir runa par morālo atbalstu, es domāju, ka vēlāk varētu būt arī kāda fiziska palīdzība tiem cilvēkiem, kas te atrodas ilgstoši," sacīja Krūmiņš.
Pirms došanās pie slimniekiem brīvprātīgie kopā ar mediķiem un psihologiem izrunāja tēmas, kas varētu būt svarīgas pacientiem. "Ko atbildēt uz neērtiem jautājumiem, piemēram, vai es miršu... Mūsu galvenais uzdevums ir būt blakus, jo lielākā problēma šeit ir vientulības sajūta," sacīja brīvprātīgo kustības koordinatore Saiva Luste.
Brīvprātīgo kustībā iesaistījušies arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki.
"Es pēdējā laikā aizdomājos, kāpēc man rokā ir ģitāra, ko es dziedu un kam tas ir vajadzīgs. Šāds pasākums kā šodien – es nevaru palikt malā un nedot kādu artavu no sevis. Jēdzīgākais, ko mūziķis var darīt, ir šie pasākumi," uzskata mūziķis Andris Kivičs.
Biedrības "Svētā ģimenes māja" apmācībās piedalījās 55 cilvēki, bet pieteikušies ir vēl vairāki desmiti kandidātu. Jau no piektdienas brīvprātīgie palīgi gatavi doties pie slimniekiem, uzklausīt un kliedēt drūmās domas, palasīt viņiem grāmatas vai citādi pavadīt kopā laiku, kas, slimnīcā guļot, šķiet nebeidzami garš.
