Pirms pieciem gadiem ēku Blomes pagasta centrā nodeva privatizācijai un vietējie iedzīvotāji vāca parakstus par to, lai tajā saglabātos veikals. Šobrīd ēkai ir trīs saimnieki un zeme ap ēku ir kopīpašums. Īpašnieki ar balsu vairākumu lēmuši teritoriju ap ēku norobežot, un nu kultūras namam var piekļūt tikai no vienas puses un pie veikala nav, kur atstāt auto.
"Veikalam būs mazāk klientu – nav, kur piebraukt, stāvlaukuma tur nav, ir nožogots. Cietīs arī pats veikals," stāsta Blomes iedzīvotāja Veronika Krūmiņa.
"Es pa virtuves logu veselu nedēļu skatos to cirku, kas te notiek, kurš atnāk, kurš vicina vairāk vai augstāk, vai zemāk rokas, kurš kaut ko rok, ko dara.
Nu tas vienkārši briesmīgi izskatās, vai tā ir trakā latviešu daba?" sprieda Blomes iedzīvotāja Mudrīte Vestfāle.
Pienotavas darbinieki neapmierināti, jo, doties uz darbu pa ierasto ceļu nevar, un auto atstāt pie vārtiem arī vairs nav iespējams.
"Ielika stabu priekšā tur. Pa kurieni tad mēs būtu staigājuši? Nu labi, es kājnieks, es arī tagad izlīdīšu pa to apakšu, bezkaunības pēc izlīdīšu pa apakšu," teica Blomes iedzīvotāja un pienotavas darbiniece Ingrīda Kalniņa.
"Mums taču lielās mašīnas nāk iekšā, ved pienu, ved suliņas prom, visu laiku kursē. Tur neviens nekad nebija ne domājis, ne rēķinājies, ka kaut kas tāds var notikt," sacīja Blomes iedzīvotāja un pienotavas darbiniece Māra Zaharenko.
Vēl gan piena mašīnas šo ceļu izmanto, vienreiz mēģināts piebraukt no otras puses, bet tur esot pārāk maz vietas un tas neesot izdarāms. Viens no ēkas īpašniekiem ir arī pašvaldība, viņi īpašuma norobežošanu neatbalsta, bet apturēt nevar, jo par to lēmuši abi pārējie saimnieki.
"Mēs mēģināsim rast kompromisu, jo es domāju, ka mēs visi esam cilvēki un kaut kādu kompromisu [atradīsim]. Varbūt, ka mēs varam kaut kādu daļu teritorijas tiešām ierobežot un kādu daļu atstāt, lai cilvēki varētu pārvietoties pa maliņu, kaut kur staigāt tomēr cauri," teica Blomes pagasta pārvaldes vadītājs Gaidis Bogdanovs.
Ja tad, kad notika ēkas privatizācija, zeme būtu atdalīta un palikusi pašvaldības īpašumā, šobrīd šāda norobežošana nevarētu notikt. Ceļš un nelielais stāvlaukums arī nav iezīmēts valsts ceļu kartē un nav reģistrēts arī kā īpašuma apgrūtinājums, kuram būtu jābūt pieejamam caurbraukšanai. Iedzīvotāji gan tagad rosina pašvaldību to kā tādu reģistrēt.
Mājās esošo dzīvokļu īrnieki par dzīvokļu saimnieku plāniem nezina un pieļauj, ka tie šādi rīkojas tāpēc, ka spiesti nojaukt savu uz pašvaldības zemes esošo šķūni.
Saimnieks, kurš lēmis par šīs teritorijas ierobežošanu, skaidro, ka vēlas tikai sakārtot pagalmu un, uzrokot asfaltu, ierīkot apstādījumus.
Kameras priekšā gan atsakās runāt, jo uzskata, ka par savu īpašumu paskaidrojumi nevienam nav jāsniedz.
