Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners atzina, ka ministrija izvērtēs Valsts kontroles revīzijas atzinumus, kuriem gan viņš piekrīt tikai daļēji, izriet no viņa teiktā Latvijas Radio.
Kopīgi ar juristiem tiks izvērtēts arī tas, vai ir pamats vērsties pret slimnīcas bijušo valdes priekšsēdētāju Anitu Slokenbergu un Viesturu Boku par lēmumiem, ko bijušie valdes locekļi pieņēmuši saistībā ar dažādiem saimnieciskajiem jautājumiem, piemēram, telpu neizmantošanu un vairāku funkciju nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem.
Saskaņā ar Valsts kontroles secināto, šie lēmumi slimnīcai radījuši ievērojamus zaudējumus.
Ketners gan Latvijas Radio pauda, ka daļēji slimnīcas zaudējumi saistīti ar to, ka valsts noteiktie pakalpojumu tarifi nav pārskatīti no 2011. gada.
“Mēs diezgan ilgu laiku runājām, ka tarifi jāpārskata atbilstoši izmaksām, mēs darbosimies pēc mūsu plāna,” lai pilnveidotu tarifu sistēmu, bet “iznākums būs atkarīgs no tā, vai būs finansējums šiem pārskatītiem tarifiem”, sacīja Ketners.
Slokenberga Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” sacīja, ka slimnīca nav saņēmusi par sniegtajiem pakalpojumiem 32 miljonus eiro, jo valsts noteiktie tarifi katram pacientam ir par 150 – 170 eiro zemāki, nekā reālas ārstēšanas izmaksas.
Pie šādas pacientu plūsmas, ja slimnīcai nesamaksā, būs zaudējumi, “nekur Eiropā un pasaulē nav tā, ka universitātes slimnīcai jāstrādā ar peļņu, tās dotē valsts”, jo tām ir dārgākas tehnoloģijas, pieredzējuši ārsti, bet valsts ieguvums ir izārstētie pacienti, kas atgriežas tautsaimniecībā, sacīja Slokenberga.
Viņa arī kā piemēru minēja ēdināšanas izmaksas slimnīcā, kas pēc Nacionālā veselības dienesta datiem esot sestās zemākas, tātad vairāk nekā 30 slimnīcās valstī šīs izmaksas ir lielākas.
Slokenberga arī pauda pārliecību, ka valde darīja daudz, regulāri ziņojusi Veselības ministrijai, kāda ir situācija, auditējusi tēriņus, lai uzlabotu situāciju, un izdevās ietaupīt 5 miljonus eiro.
Bet veselības ministre Anda Čakša raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka slimnīcai jādzīvo no tiem līdzekļiem, kas paredzēti noslēgtajā līgumā, un Austrumu slimnīcā “iepriekš dzīvots pāri līdzekļiem”. Tāpēc ir jautājums par to, cik efektīvi ir izmantoti šie līdzekļi, un slimnīcas pamatfunkcija ir ārstniecība, nevis lielas administrācijas uzturēšana, norādīja ministre.
Tā ir abu pušu atbildība, komentējot revīzijā atklāto, secināja Valsts kontrolē. Slimnīcā bijušas acīmredzams problēmas ar aprēķiniem un to pamatojumu. Piemēram, nolemjot telpu uzkopšanu iepirkt ārpus slimnīcas, bijis rēķināts 22% ietaupījums, rezultātā - tīrīšana izmaksājusi par 20% dārgāk, turklāt daļa naudas, iespējams samaksāta nepamatoti, jo padarītajam pieskaitītas arī neuzkoptās telpas vai tās, kuras uzkopa pašu darbinieki.
Valsts savukārt ilgstoši ignorējusi faktu, ka noteiktie tarifi ir par zemu. Tas izveidojās vēl krīze laikā, kad ministrija nolēma universitātes slimnīcām maksāt tikpat, cik reģionālajām, lai gan tajās sniegta ārstniecība ir sarežģītāka. Tagad valsts kontrole gaidīs, kā slimnīca un ministrija izpildīs tām doties ieteikumus to labot.
“Tas, ko vēl mēs darīsim paši, mēs protams, izvērtēsim arī to, vai par atsevišķiem gadījumiem mums nav jāziņo prokuratūrai. (..) Šobrīd es atturēšos konkrēti pateikt, jo notiek izvērtējums,” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Veselības ministrijā un slimnīcā valsts kontroles uzdevumus apņēmušies izpildīt. Veselības ministre Anda Čakša arī saka – tieši tādēļ šobrīd tiekot meklēta jauna valde slimnīcai.
“Es esmu vairākkārt teikusi, ka Austrumu slimnīca ir tā vieta, kur ir ļoti labs personāls, laba vieta, kur ārstēt pacientus, bet no pārvaldības viedokļa mums ir ļoti daudz lietas vēl jāuzlabo,” sacīja Čakša.
Šobrīd pagaidu režīmā strādājošajā valdē gan saka – uzlabojumi gan uzreiz nenozīmējot, piemēram, attiekšanos no Valsts kontroles piesauktajiem ārpakalpojumiem, jo neesot kritizēta to izmantošana kā tāda, bet gan pamatojums.
Līdz ar to uzreiz nevarot apgalvot, ka telpas sāks atkal uzkopt pati slimnīca. No laboratoriju ārpakalpojumiem gan varētu atteikties, tiklīdz beigsies līgums ar esošo partneri – Centrālo laboratoriju.
Cik ilgā varēs atlīdzināt zaudējumus, slimnīcā gan vēl nevar pateikt.
“Mūsu skatījumā tas ir produktīvs darbs, nākamo periodu ieņēmumi, lai šos zaudējumus segtu. Ja mēs runājam par Valsts kontroles piedāvājumu no nodokļu maksātāju naudas to segt, es nesaskatu, ka tas būtu nepieciešams,” sacīja slimnīcas valdes loceklis Artūrs Bērziņš.
“Šobrīd kapitālsabiedrība strādā, un nav pamata domāt, ka iestāsies bankrots. Tam nav nekādu indikāciju,” pauda Bērziņš.
Slimnīcā prognozē - bez zaudējumiem tā varētu sākt strādāt 2018. gadā.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole konstatējusi - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcai (Austrumu slimnīca) grimst parādos, un atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi “strausa politiku”, nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras ir bijušas labi zināmas gan ministrijai, gan Austrumu slimnīcas vadībai.
Slimnīcu ilgstoši vadījis Viesturs Boka. Viņa vadītā valde 2015.gada sākumā atkāpās. Boka turpināja darbu slimnīcas valdes locekļa amatā, bet valdes locekle Anita Slokenberga kļuva par slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Boka un Slokenberga šā gada februāra otrajā pusē iesniedza atlūgumus. Veselības ministre Anda Čakša toreiz atzina, ka nav apmierināta ar slimnīcas vadības darbu.
