Konkrēts gadījums - bērni vislielākie cietēji, taču visklusākie
Izsaukumu uz kādu no adresēm Rīgas pašvaldības policija saņēma pērnā gada beigās. Apstiprinājās saņemtās ziņas, ka dzīvoklī atrodas trīs un četrus gadus veci bērni kopā ar iereibušiem pieaugušajiem. Mazo bērnu māte bez brīdinājuma bija pametusi krīzes centru, kur dzīvojusi pēc nošķiršanas no vardarbīgā dzīvesbiedra. Policija viņu sastapa draugu dzīvoklī, alkohola reibumā.
Uz policista repliku, ka šoreiz bērni netiks atstāti mājās, mamma iebilst. Likumsargi gan tam nepiekrīt. "Jums nevajag [ieņemt] tādu nostāju. (..) Šoreiz bērni brauks ar mums," norāda policists.
Policijai par māti ziņojis bērnu tēvs, kurš iepriekš sodīts par emocionālu un fizisku vardarbību. Policijas klātbūtnes laikā konflikts starp bijušo dzīvesbiedru, bērnu māti un viņas draugu eskalējas, līdz sievietes draugam tiek uzlikti rokudzelži.
Arī bērnu māte vairākkārt nonākusi policijas un bāriņtiesas redzeslokā. No viņas iepriekš nošķirti trīs vecākie bērni, pie mātes palikuši jaunākie. No šiem viņa atsakās šķirties. "Es nevienam neatdošu savus bērnus. Es vēl vienu reizi pateicu..." saka mamma.
Policija tomēr nošķir bērnus no mātes, lai vestu uz krīzes centru. Notikumus ārpus mājas vēro arī bijušais dzīvesbiedrs. Kad sieviete iziet no mājas, atkal eskalējas konflikts. Pēc bērnu atņemšanas sieviete sabrūk, draud izdarīt pašnāvību, mēģina satvert nazi. Policija saslēdz rokas.
Lai gan policijas klātbūtnes laikā visklusākie, šajā situācijā vieni no lielākajiem cietējiem ir trīs un četrus gadus vecais brālītis ar māsiņu. Bērni mašīnā klusiņām jautā, kur mamma. Abi tiek nogādāti krīzes centrā.
Pieaug gadījumu skaits, kad bērnus izņem no ģimenes
Bērnu skaits, kas pērn Rīgas pašvaldībā izņemti no ģimenēm un nogādāti krīzes centros vai bērnunamos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir gandrīz dubultojies.
2016. gadā tie bija 59 bērni, savukārt 2017. gadā 100 bērni.
Vēl 198 bērni pērn uz brīdi atņemti vecākiem, nogādājot drošā vidē pie tuviniekiem. "Praktiski par 20% palielinājies to gadījumu skaits, kad mēs bērnu ņemam ārā no ģimenes. (..) Mēs nodrošinām bērnam pagaidu drošus apstākļus un drošu vidi," saka Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.
Rīgas pašvaldības Labklājības departamentā secina – šīs ir sekas pagājušā gadsimta 90. gadu haosam. Šie vecāki, kam atņem bērnus, ir 90. gadu nepilngadīgie, kuriem tolaik netika pievērsts pietiekami daudz uzmanības – gan lai bērns nepamestu skolu, gan lai iegūtu sociālo darbinieku palīdzību. Tagad uz bērnu izglītošanu tiekot likts uzsvars. Viens no lielākajiem problēmjautājumiem bērnu vecākiem ir apreibinošu vielu lietošana, arī neārstētas garīgās saslimšanas.
"Daļa cilvēku, kas ir nonākuši redzeslokā, ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni," saka Rīgas domes Labklājības departamenta Sektora ģimenēm un bērniem vadītāja Agnese Igaune. "Jau šobrīd ir nabadzības pārmantojamība (..) paaudžu paaudzēs," pauž Igaune.
Rīgā vien uzrauga vairāk nekā 3000 ģimeņu
Rīgas pašvaldībā sociālo dienestu redzeslokā ir mazliet vairāk par 3000 ģimenēm, kurās aug vairāk nekā 5000 bērnu. 2016. gadā no jauna reģistrētas 1369 ģimenes, no kurām 513 ģimenes vērsās pēc palīdzības pašas, bet par 871 ģimeni bija ziņots. Ģimenes, kurām par pienākumu uzlikts kontaktēties ar sociālo dienestu, parasti esot mazāk motivētas. "Protams, ir vieglāk un arī rezultāti ir lielāki, ja šīs problēmas tiek identificētas jau agrā stadijā... Tomēr ir arī plašs darbs ar pirmsskolas izglītības iestādēm ar ārstniecības iestādēm, lai jau savlaicīgi tiktu sniegta palīdzība šīm ģimenēm," norāda Igaune.
Sociālā darba nozīmi uzsver arī Tiesībsarga birojā.
Darbs ar ģimeni īstermiņā prasa ļoti lielus finanšu ieguldījumus, bet pētījumi parāda, ka katrs iztērētais eiro vairākkārt atmaksājas.
"Jāskatās tālredzīgāk - kā investēt tajā ģimenē, lai viņi paši var sevi uzturēt un paši rūpēties par saviem bērniem. Tas būs liels finansiāls ieguldījums, bet tas tomēr būs īstermiņā. Bet nebūs visu atlikuši dzīvi jāuztur gan bērni, gan vecāki kā pabalstu saņēmēji," norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Lai gan darbs ar riska ģimenēm ir sarežģīts, tas mēdz nest arī augļus. Tos novēro gan pašvaldības policijā, gan Labklājības departamentā. Piemēram, kāda sieviete, kurai atņemti seši bērni, septīto ar sociālo dienestu palīdzību audzina pati.
