Bērnu zobārstus sola padarīt pieejamākus

Pusotrs gads – tik ilgā rindā bērniem jāgaida, lai tiktu pie zobārsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā. Un, lai arī plānveida vizītes citviet pieejamas arī daudz ātrāk, šī situācija ir apliecinājums greizajai pakalpojumu apmaksas sistēmai. Tur sniedz pakalpojumus, kurus citi zemo tarifu dēļ negrib nodrošināt, arī vecāku bezrūpības dēļ ielaistas zobu slimības, secina institūtā. Veselības ministrija (VM) gan sola vismaz finansiālo pusi nākamgad sakārtot un par bērnu zobu ārstēšanu pakalpojumu sniedzējiem maksāt vairāk.

Rindu garums pie valsts apmaksātā zobārsta dažādās iestādēs ir atšķirīgs. Ir vietas, kur vizīti sola jau pēc pāris nedēļām, dažviet jāgaida daži mēneši, taču lielākajā ārstniecības iestādē, kas specializējusies zobārstniecībā – RSU Stomatoloģijas institūtā – 580 dienas. Tā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Stomatoloģijas institūtā skaidro – plānveida vizītes nākas attālināt, jo pārsvarā nākas palīdzēt bērniem ar sarežģītākām problēmām vai akūtos gadījumos –  ar sāpošiem, iekaisušiem zobiem.

"Pēdējā pusgada, gada laikā mums vispār ir radies tāds iespaids, ka mēs esam palikusi pēdējā klīnika Rīgā, kas vispār sniedz bērniem akūto palīdzību. (..) Mums arī Personāldaļa veica nelielu eksperimentu, vai varētu vērsties ar bērnu, ja sāp zobs. Pat ja bija pāris klīnikas, kas solīja, ka varētu pieņemt, pārējie visi teica – brauciet uz institūtu. (..)  Mēs nevaram astoņi cilvēki visas Rīgas vai visas Latvijas vajadzības apmierināt," sacīja RSU Stomatoloģijas institūta zobārste Līga Kroniņa.

Apzvanot dažas ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar valsti, arī "Panorāma" pārliecinājās –  ar akūtām zobu sāpēm citur tikt ir praktiski neiespējami.

Zobārstu asociācijā atzīst – galvenā problēma, kāpēc pakalpojumus sniegt negrib, ir valsts noteiktie tarifi. Tie sedz aptuveni pusi no patiesās pašizmaksas. 2016.gadā valsts vidēji par vienu apmeklējumu valsts zobārstniecībām maksājusi 16,40 eiro. Tā ir gan samaksa par darbu, gan materiāliem, gan iekārtu lietošanu, gan pārējo, kas vajadzīgs pakalpojuma nodrošināšanai. VM atzīst – problēmu apzinās, un nākamgad zobārstiem maksās vairāk.

"Tas, ko mēs redzam, ka lielākā problēma šajā gadā vispār bija tā, kā nodrošināt to, lai vispār tiktu slēgti līgumi par pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ nākamajā gadā 3,6 miljoni ir plānoti tieši zobārstniecības tarifa izmaiņām, kur tarifs mainīsies par 32%, lai nosegtu izmaksas visiem materiāliem, ko izmanto bērnu zobu ārstēšanai," norādīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzīta).

Iespējami īsākās rindas var un vajag meklēt arī šobrīd, gan norāda atbildīgajās iestādēs.

"Šī informācija ir pieejama mūsu mājaslapā rindapiearsta.lv. Ja ir problēmas ar šo interneta piekļuvi, var zvanīt. Arī var zvanīt uz mūsu informatīvo tālruni, kur mēs arī varam palīdzēt atrast, kur var palīdzēt sniegt zobārstniecības pakalpojumus ar īsāku gaidīšanas rindu," sacīja NVD Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Līga Gaigala.

Stomatoloģijas institūtā atgādina arī par pašu vecāku atbildību rūpēs par bērnu zobu veselību, jo nereti vecāki palīdzību meklē, kad zobi jau sākuši sāpēt.

"Jūs padomājiet, ja mums atnāk viens mazais pacients, kam ir desmit cauri zobi – un tā ir realitāte piecu gadu vecumā. Mēs salabojam vienu, labi – divus zobus dežūrā. Bet kurš un kad labos tos astoņus atlikušos zobus?!" sprieda zobārste Kroniņa.

Zobārsti arī uzskata, ka valsts noteiktajās vadlīnijās pirmā vizīte pie zobārsta divu gadu vecumā jau ir par vēlu. Tai būtu jābūt līdz gada vecumam pēc pirmā zobiņa izšķilšanās. Tad palīdzību un konsultācijas varētu sniegt, pirms caurumi vispār radušies.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti