Pusdiena

Jelgavas autobusu iepirkumā uzvarēt var tikai pilsētas mēra Rāviņa dēla firma

Pusdiena

Pirms darba tirgus reformu spēkā stāšanās ne visas arodbiedrības Francijā gatavas padoties

Bērnu slimnīcā pieņemta īpaša izmeklējumu pieteikšanas sistēma pacientu ērtībām

Bērnu slimnīcā īpaša kārtība pacientu pasargāšanai no «nepareizu» nosūtījumu sekām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai pacientam, ierodoties uz ilgi gaidītu izmeklējumu, nebūtu jācieš no nepatīkama pārsteiguma – jādodas atpakaļ mājās vai jātērē neparedzēta naudas summa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ir īpaša sistēma. Proti, piesakot izmeklējumu, reģistratūrā izjautā, vai ārstam, kas rakstījis nosūtījumu, noslēgts līgums ar valsti – tātad pakalpojumu apmaksās valsts. Tāpat arī pārbauda, vai nosūtījumu uz konkrētu izmeklējumu rakstījis ārsts, kuram ir tiesības to darīt.

BKUS reģistratūrā vecāki un tuvinieki gaida savu kārtu kopā ar bērniem. Vai viņiem jāzina, piemēram, kuram – ģimenes ārstam vai tomēr ārstam speciālistam bija jāraksta nosūtījums uz izmeklējumu, lai valsts to apmaksātu?

Latvijas Radio aptaujāja vairākus iedzīvotājus un secināja, ka trūkst izpratnes, ko nozīmē, piemēram, līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu un kādam ārsta nosūtījumam jābūt.

Pastāvošā kārtība liek pacientiem uzdot šos jautājumus. BKUS tagad tam pievērš īpašu uzmanību. 2014. un 2015. gadā Veselības inspekcija tur atklāja nepamatotu naudas izlietojumu – gandrīz 15 tūkstošus eiro. Slimnīca gan uzsver – valsts budžetam kaitējumu tā nav nodarījusi. Kļuvusi par situācijas ķīlnieku nesakārtotās sistēmas dēļ.

Kā tas noticis? BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols: "Pirmā situācija, kad bērns ir ieradies uz izmeklējumu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ar nozīmējumu. Taču, kā vēlāk izrādās, nozīmējumu izrakstījušais ārsts nav līguma attiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un līdz ar to nav bijis tiesīgs šo nozīmējumu veikt."

Šobrīd ik dienu zvanu centrā pacientu vecākiem jautā, vai ārstam, kas sūta uz izmeklējumu, ir līgums ar valsti. Vai tā nav atbildības pārlikšana uz pacientu pleciem? Slimnīcas vadītājs saka: "Tas ir vienkārši brīdinājums, lai viņš netrauktos šurp. Tas ir vienīgais, ko mēs varam izdarīt. Mēs vienkārši varam lieki atgādināt, ka, ja viņam sanāk kontakts ar savu ģimenes ārstu, ka viņš var pārliecināties par to.”

Otra situācija – pacients, piemēram, ieradies uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu par valsts naudu. Taču ģimenes ārsts nevar tieši šo pārbaudi nozīmēt.Bija jānosūta pacients pie speciālista.

"Ja ārstam nosūtot ir gadījusies kāda kļūme un viņš nav pareizi interpretējis, kādā veidā, ko viņš drīkst darīt, sanāk situācija, ka bērns ar savu ģimeni ir mērojis ceļu pāri visai valstij uz šejieni, bet pakalpojums viņam nav pieejams vai pieejams tikai par pilnu maksu," norāda Ābols.

Tagad BKUS rūpīgi pārbauda, kas nosūtījis uz izmeklējumu. Speciālista nosūtījums vajadzīgs, lai veiktu magnētisko rezonansi, scintigrāfiju un elektroencefalogrammu.

"Šī sistēma pastāv tādēļ, ka speciālists var precīzāk izvērtēt šāda relatīvi dārga izmeklējuma nepieciešamību labāk nekā ģimenes ārsts," radiologu asociācijas vadītāja Maija Radziņa norāda, ka, pacientiem piesakoties slimnīcu reģistratūrās darbiniekiparasti izskaidro sistēmu.

Tomēr arī Radziņai bijuši pacienti, kuriem nācies uzzināt nepatīkamo ziņu, ka valsts magnētiskās rezonanses izmeklējumu neapmaksās. "Viņam vai nu tiek piedāvāts maksāt pilnu maksu, vai viņam tajā dienā šo izmeklējumu atsaka."

Tā nevajadzētu būt – ārstam, kurš izraksta nosūtījumu, ir jāskaidro pacientam, vai pakalpojums būs par maksu vai valsts apmaksāts, saka Veselības inspekcijā. Turklāt arī slimnīcai ir jānoskaidro, kas ir nosūtītājs un kāds pakalpojums vajadzīgs.

"Un attiecīgi arī šie pakalpojuma sniedzēji ir kā buferis, kurš nodrošina un pārbauda, vai nosūtītājs ir līguma attiecībās ar valsti, jo viņiem šī informācija ir," teica inspekcijas pārstāve Margarita Meļņikova.

Tātad ārstam jāsniedz pilnvērtīga informācija pacientiem par pakalpojumu. Taču, pēc Veselības inspekcijā teiktā, arī pacientam pašam jāinteresējas. Bērnu slimnīcā gan cer uz sistēmiskiem risinājumiem. Palīdzēt varētu arī e-veselība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti