Kā nodrošināt labus apstākļus bērniem Latvijā un kā bērnu interesēs vislabāk parūpēties par tiem, kas palikuši bez vecāku gādības? Sabiedrisko mediju aktualizētie jautājumi rubrikā “Sistēmas bērni” - gan vardarbība sociālās aprūpes iestādēs, gan institūciju uzturēšanas izmaksas pavasarī lika sarosīties vairākām valsts iestādēm.
Pēc rubrikas “Sistēmas bērni” Karīna Pētersone publicēja blogu ar nosaukumu “Es esmu sistēmas bērns”. Viņa aprakstīja, kā pēc mammas slimības saasināšanās nokļuva institūcijā. Kā pieaugušā vecumā daudzu gadu garumā nācās apmeklēt psihoterapeitu, lai atgūtos un varētu dibināt ģimeni pēc traumām, ko viņas dzīvē radījusi dzīve institūciju sistēmā.
Karīnai joprojām rūp, kas notiek ar bērniem, ko izņem no ģimenēm un ievieto bērnunamos. Tāpēc arī trešdien Karīna kā sabiedrības pārstāve ieradusies uz pirmo sasaukto bērnu lietu sadarbības padomes sēdi.
“Tas, kas man no šodienas patika, ka ļoti daudzi sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka ir jāveic preventīvais darbs ar bioloģisko ģimeni, jo tas ir ļoti svarīgi. Un principā visas nevalstiskās organizācijas ir ieinteresētas aizstāvēt bērna tiesības,” atzina Karīna Pētersone.
Padomē iesaistījusies arī Ārija Martukāne, kas jau vairāk nekā trīsdesmit gadus saistīta ar audžuģimenēm. Viņa norādīja – ierēdņiem un likumdevējiem nereti trūkst izpratnes par reālo situāciju. Tāpēc pašlaik notiekošais deinstitucionalizācijas process kopā ar padomi, kur valsts un nevalstiskās struktūras liks galvas kopā, varētu būt solis pareizā virzienā.
“Mums ir jāiemācās uz visām šīm lietām, ja runājam par bērna tiesībām, bērna labklājību, skatīties caur bērna skatu prizmu. Iekāpt tā bērna kurpēs un iedomāties, vai tā, kā tie lielie lemj, man būs labi,” norādīja Martukāne.
Tiesībsarga birojs, kura telpās trešdien notika pirmā padomes sēde, norādīja – tik plašā sastāvā padome nekad kopā nav sanākusi. Vairs nebūšot iespējas novelt atbildību uz citiem, jo visi būs iesaistīti.
“Sadarbība vienmēr ir bijusi vājā vieta, jo likumi mums ir labi bērnu tiesību jomā, bet izpildījums stipri pieklibo. Domnīcas tiks veidotas par konkrētiem jautājumiem, un tiks iesaistīti visi, kas par šo jautājumu atbild,” sacīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
“Kopā vienojoties, kopā darot un saliekot prātus, daudz ko var izdarīt,” uzsvēra Grāvere.
Labklājības ministrija norāda – jāstrādā gan pie prevencijas, gan pie ģimeniskas vides veidošanas bērniem, kas izņemti no ģimenēm. Atrisinājums nav vienkāršs, jo atbildība ir sadrumstalota vairāku ministriju un pašvaldību starpā. Ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) uzsvēra – bērnu dzīvošana ģimeniskā vidē ir ne vien bērna interesēs, bet pat izmaksā daudz lētāk.
Paredzēts, ka problēmjautājumi tiks skatīti nelielās domnīcās, kurās iesaistīsies nozaru atbildīgie un nevalstiskās organizācijas. Plašāki jautājumi tiks skatīti padomes sēdēs, kas tiks sasauktas ne biežāk kā reizi trīs mēnešos.
