"Bēniņi-tā ir vienmēr bijusi tāda īpaši pievilcīga vide un tāda tā ir likusies daudziem, gan māksliniekiem... Tas ir tāds diezgan populārs uzskats, ka bēniņos dzīvot, ka tas ir jauki un, ka tā ir īpaša vide," apgalvo arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības vadītāja vietniece Elīna Rožulapa.
Kā piemērotākās ēkas bēniņu izbūvei tradicionāli ir Rīgas vēsturiskais centrs, kā arī Staļina laika ēkas, tomēr saskaņot bēniņu izbūvi nav viegli.
"Ir sarežģīti saskaņot būvniecības dokumentāciju ēkās, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, bet kas ir kopīpašums. Šādā gadījumā nosaka normatīvo aktu regulējums, ka jebkādus būvniecības darbus veicot ir jāsaņem 100% skaņojums no visiem pārējiem dzīvokļu īpašniekiem un lielākoties šīs ēkas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, ir vēsturiskajā centrā esošās ēkas," norāda Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.
"Tas nozīmē, ka viens no kopīpašniekiem var neatļaut jebkādu būvniecību un līdz ar to šī būvniecība nebūs saskaņojama būvvaldē," viņa stāsta.
"Saskaņojumu saņemt no visiem 100% dabūt ir praktiski neiespējami, jo ir ļoti daudz cilvēku, kas ir izceļojuši un ir ļoti daudz cilvēku, kas vienkārši principa pēc neskaņo," atklāj Žūka.
Ir atsevišķi gadījumi, kad bēniņi ir izdalīti zemesgrāmatā kā atsevišķi dzīvokļi, un tad kopš šī gada 1. marta likuma izmaiņas paredz: ja netiek skartas nesošās konstrukcijas, ar kopīpašniekiem saskaņojums nav nepieciešams, bet ja tās tiek skartas, tad izbūve ir jāsaskaņo ar vismaz 2/3 kopīpašnieku.
"Bieži vien šī te prasība pēc ļoti liela īpašnieku procenta-vai nu 100%, vai 2/3, vai ¾ atkarībā no tā kādi darbi ir ieplānoti , ir apstāklis, kas liedz uzlabot ēkas stāvokli, ne tikai tādā bēniņu izbūves gadījumā, bet arī vienoties īpašniekiem par ēkas atjaunošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu un būtībā sanāk, ka mazākums diktē savus noteikumus vairākumam, kuri varbūt pat gribētu uzlabot savus dzīves apstākļus," stāsta arhitekte Rožulapa.
"Mēs esam vērsuši Tieslietu ministrijas uzmanību uz šo aspektu, jo ir sarežģīta saskaņošanas procedūra, bet tas, savukārt motivē šos iedzīvotājus veikt patvaļīgas būvniecības darbus, taču šajā brīdī risinājums nav rasts," stāsta Rīgas pilsētas būvvaldē.
Savukārt Tieslietu ministrija uz jautājumu kāpēc netiek atvieglota būvniecības saskaņošanas kārtība, lai nerastos situācija, ka kopīpašnieku mazākums nosaka kā rīkoties ar ēku, atbild - tas nav viņu kompetencē.
"Jautājumi attiecībā uz būvniecības procesu un tā īstenošanai nepieciešamajiem saskaņojumiem (institūciju, kopīpašnieku) ir Ekonomikas ministrijas kompetencē. Patvaļīgās būvniecības jautājums ir pašvaldību kompetencē, kas atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” noteiktajām funkcijām nodrošina savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. Jānorāda, ka bēniņu telpu izbūvei nepieciešams 100% kopīpašnieku saskaņojums gan dzīvokļu īpašumos sadalītai, gan nesadalītai ēkai," norāda ministrija.
Katrā iestādē saka ko citu par to, ar cik lielu daļu kopīpašnieku ir jāsaskaņo plānotie būvniecības darbi. Turklāt tā arī nav skaidrs, kuras ministrijas pārziņā ir normatīvo aktu regulējums.
Līdz ar to nereti pat viens nama iedzīvotājs var apturēt ēkas renovācijas darbus, siltināšanas darbus vai arī bēniņu izbūvi.