Krustpunktā

Par lidostām un sapņiem par lidostām

Krustpunktā

Par vēža radītajiem izaicinājumiem

Kas notiek ar tiem, kuri saņem bēgļu statusu Latvijā?

Bēgļu nodarbināšanai grib īpašus sociālos uzņēmumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai varētu nodarbināt mazāk sociāli aizsargāto iedzīvotāju grupas, tajā skaitā bēgļus, Latvijā varētu veidot sociālos uzņēmumus, kas saņemtu nodokļu atlaides un arī atbalstu no valsts, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Kultūras ministrijas parlamentārais  sekretārs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība).

Ministrijas parlamentārais sekretārs Saeimā strādā arī pie sociālās uzņēmējdarbības likumdošanas. “Tā, protams, nav domāta specifiski bēgļiem, bet skar dažādas sociālā riska grupas. Un šī ir viena no tām,” pauda Cilinskis.

Sociālais uzņēmums šajā gadījumā būtu tāds, kas ar biznesa metodēm risina sabiedrībai nozīmīgu problēmu un kam ļauts nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli. Tā būtu specifiska darba vieta cilvēkiem, kas ir riska grupās, skaidro deputāts.

Kā piemēru viņš min Lietuvā strādājošo kafejnīcu, kas nodarbina jauniešus pēc ārstēšanās no narkotiku atkarības. Savukārt Latvijā ir domāts par ēdināšanas uzņēmumu, kur darbotos patvēruma meklētājas.

Cilinskis norāda, ka šāda tipa uzņēmums varētu saņemt valsts atbalstu. Pagaidām, kamēr vēl nav sociālā uzņēmuma likuma, tos varētu veidot kāda nevalstiskā organizācija vai standarta uzņēmums. Nākamgad plāno rīkot konkursu par šādu uzņēmuma veidošanu.

Tie varētu būt gan pilnībā privāti uzņēmumi, gan pašvaldību dibināti.

“Esmu nonācis pie secinājuma, ka mazāk attīstītajos reģionos, iespējams, nav uzņēmēju, kas to varētu darīt. Tāpēc iesākumā pašvaldību loma varētu būt lielāka. Attīstoties uzņēmums varētu jau aiziet prom no pašvaldības,” stāsta parlamentārietis.

Tā kā valsts valodas zināšanas pašlaik ir viens no šķēršļiem bēgļu nodarbināšanai, Cilinskis pauž, ka šis jautājums būtu jāpārdomā. Daļā darbavietu valodas zināšanas, iespējams, nav nepieciešamas.

“Ja pieņemam, ka cilvēks meklē patvērumu, kamēr [dzimtenē] ir karš un varētu kādreiz atgriezties, tad varbūt tas nav tik būtiski, lai viņš uzreiz iemācās valodu,” saka Cilinskis.

Jau ziņots, ka vairāki patvēruma meklētāji, kas uzņemti Latvijā Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmā, darba un labākas dzīves meklējumos devušies uz citām Eiropas valstīm, tostarp Vāciju.

Taču bēgļi, kas saņēmuši pases Latvijā, drīkst strādāt tikai Latvijā. Tāpēc jau vairākiem nācies atgriezties Latvijā. Zināms, ka bēglis no Irākas Tariks Latvijā atgriezās decembrī, bet vēl kāda bēgle no Eritrejas atgriezās Latvijā pēc tam, kad darba vīzu viņai atteica Norvēģija un deportēja uz Rīgu. Tarikam naktsmājas nodrošinājis kāds paziņa, bet sieviete no Eritrejas palikusi uz ielas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti