"Pāreja nav sarežģīta, ja godīgi, ja neskaita kādas atsevišķas draudzes vai atsevišķas grupas," stāstīja Nauris Grīnbergs, teoloģijas doktorantūras students. Viņš arī šobrīd augstskolas disertāciju raksta tieši par konversiju jeb vienkāršāk sakot — konfesiju maiņu.
"Pats zinu un vienu brīdi pētīju pareizticīgo pāreju pie Mēness baznīcas draudzes. Bija tāda neliela cilvēku grupiņa, kura gāja vairāku mēnešu konversijas kursu. Bet tradicionāli tas ir tāds formāls pasākums. Tu izej formālu apmācību, veic kaut kādas pārrunas ar mācītājiem un tad vari konvertēties," skaidroja Grīnbergs.
Grīnbergs norādīja, ka iemesli izvēlei mainīt konfesiju var būt dažādi un bieži vien vienu nemaz nosaukt nevar. Tāpat iespējams, ka cilvēki nemaz tos sākotnēji nezina, un, tikai pārejot citā konfesijā, kaut ko secina.
"Tīri psiholoģiski cilvēks mēģina savu maiņu pamatot. Un tad viņš meklē argumentus, kāpēc vieni ir labāki par citiem. Bet es neteiktu, ka tā būtu laba prakse, jo es drīzāk uz konversiju skatos kā uz ceļu. Ja cilvēks ir gājis ar kādu kopā šo ceļu un ir atradis kādu, kurš ir spējīgs sniegt vairāk, viņš turpina ceļu ar kādu citu. Un tas nenozīmē, ka tas iepriekšējais ir slikts vai negatīvs," uzskata Grīnbergs.
Savukārt luterāņu draudzes mācītājs Juris Uļģis izsakās kategoriskāk un iedala iemeslus pamatotos un nepamatotos.
"Tur var būt ļoti daudz un dažādi šie iemesli, piemēram, es sastrīdējos ar draudzes locekli. Tā otra kategorija ir, kad es teiktu, ir pamatoti iemesli. Manuprāt, tāds būtiskākais iemesls, kāpēc cilvēkam vajadzētu mainīt konfesiju, ja, piemēram, tu sāc saprast, ja tavā konfesijā tiek sludināti un mācīti maldi. Tas, ko sludina nesaskan ar Svētajiem Rakstiem," uzskata luterānis.
Savukārt Katoļu baznīcas informācijas centra vadītāja Ingrīda Lisenkova stāsta, ka visbiežāk konvertējas tad, kad laulājas ar citai konfesijai piederīgo. Taču nereti arī aiziet, jo meklē reliģiskās saknes.
"Sāk savu garīgo ceļu caur savu draugu, kurš viņu aizved uz vienu konfesiju. Un pēc tam viņš sāk pētīt savas dzimtas, kādai baznīcai piederējuši senči. Ir bijuši šādi gadījumi, kad cilvēki jūt vēlmi atgriezties tajā baznīcā, kurā senči ir piederējuši,'' skaidro katoļu pārstāve.
Šo kā vienu no iemesliem min arī teoloģijas doktorants Nauris Grīnbergs. Latvijas Pareizticīgo baznīcas viedokli šajās dienās iegūt neizdevās. Taču interesanti, ka gan luterāņu, gan katoļu baznīca stāsta, ka konfesiju maina maz cilvēku. Tam gan nepiekrīt Nauris Grīnbergs, kurš, pētot konversijas procesus, saskāries ar problēmu.
"Principā tādu skaidru, izteiktu datu, cik liels ir konvertītu skaits, kuri staigā no vienas konfesijas uz citu, nemaz nav. Ir dati, kuri ir, bet viņi ir apšaubāmi," atklāja Grīnbergs.
Tas nozīmē, ja sieviešu ordinācijas aizlieguma dēļ no luterāņu baznīcas kāds aizies vai tieši otrādi — pievienosies, neviens to tāpat īsti nezinās, jo ticamas un publiski pieejamas statistikas par konversiju skaitu baznīcām nav.
