Kāds vīnogu stāds mājas dienvidu pusē Latvijā bijis jau izsenis, bet mūsdienās ar katru gadu pieaug gan vīnogu audzētāju, gan škirņu skaits. Pašreiz mūsu klimatiskajiem apstākļiem jau esot pielāgotas ap 400 vīnogu šķirņu.
"Tā garša ir intensīvāka Latvijā, jo mēs esam vairāk uz ziemeļiem. Ogas ir aromātiskākas, un es domāju, ka tās arī ir tās pozitīvās īpašības, vīnogu kultūrai nākot vairāk uz ziemeļiem. Par to izmēru ir tā.. gribētu aicināt vīnogas audzēt pareizi. Galvenais ir viņu piegriezums un augšanas tehnoloģijas, lai ievērotu," stāsta Ričards Ivanovs, Latvijas vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs.
Lai gan šis gads vīnkopjiem bijis ļoti nelabvēlīgs, tradicionālajā vīnogu izstādē, kas šogad pirmoreiz notika Bauskas pils atjaunotajos pagrabos, aplūkojamas 157 šķirņu vīnogas no deviņpadsmit saimniecībām.
"Mums ir ļoti vēss gads, reāli viss par mēnesi kavējās, un daudzas šķirnes vēl nav ienākušās, bet jāsaka arī, ka ir vēlāk tās šķirnes, kas parasti nogatavojas augusta sākumā. Tās tagad ir nogatavojušās un šeit redzamas," norāda Ivanovs.
Vismazāk izstādē pārstāvēta Vidzeme, bet arī Zemgales vīnkopjiem šis bijis īsts pārbaudījumu gads.
"Sākās ar salnām pavasarī, tad vīnogu ziedēšanas laikā nebija 20 grādu temperatūras un viņas neapputeksnējās. Un tad, kad domāju, ka viss sliktais jau ir aiz muguras, nāca īstā miltrasa uz ogām, un pēc tam nāca krusa un visu sasita," pārdzīvojumos dalās Gatis Kužums, vīnogu kolekcionārs un selekcionārs.
Lai izaudzētu vīnogas, nepieciešamas vismaz 120 naktis bez sala. Vīnogas Latvijā aug apmēram 100 hektāros, un lielākā daļa ogu tiek izmantota vīna ražošanai.