Lai gan veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) bija paudis, ka RAKUS ir visas maksātnespējas pazīmes, otrdien slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga norādīja – slimnīca neatbilst nevienam no maksātnespējas kritērijiem. „Uz doto brīdi mums nav iestājusies neviena no sešām maksātnespējas pazīmēm. Mēs esam strādājuši pēdējos gadus ar zaudējumiem, un mūsu pašu kapitāls ir negatīvs. Jā, tā ir viena no pazīmēm, bet vēl ir sešas maksātnespējas pazīmes. Pagaidām no šīm sešām mums nav iestājusies neviena. Nav arī neviens maksātnespējas process,” saka Slokenberga.
Vissmagāk budžetu iedragājis veselības aprūpes tarifu samazinājums 2011.gadā gandrīz par trešdaļu „Kopsummā no 2011.gada līdz 2015.gada pirmajam janvārim mūsu zaudējumi sastāda 23 miljonus eiro. Situāciju, kādā mēs esam, precīzi prognozējām gadu atpakaļ,” stāsta Slokenberga.
Bez tarifu samazinājuma jāmin, ka arī pacienti ik gadu slimnīcai paliek parādā ap 600 000 eiro, vēl četrus ar pusi miljonus izmaksā tehnisko iekārtu uzturēšana, dārga bijusi arī reorganizācija. Pēc vairākkārtējām sarunām ar agrāko Veselības ministrijas Valsts sekretāru Rinaldu Muciņu valdes locekļi saņēmuši vien ieteikumus, kā uzlabot finansiāli smago situāciju. Reāli plāni un darbības no ministrijas puses kā slimnīcas īpašnieka nesekojušas, tāpēc ietaupīt centušies paši. "Šo gadu laikā mēs paši, menedžējot un auditējot, esam ieekonomējuši piecus miljonus eiro. Bet viennozīmīgi tikai pašu spēkiem un iekšējiem resursiem… tie būs drīz izsmelti un mēs to nevaram. Mēs prognozējam, ka arī 2015.gadu mēs varētu beigt ar zaudējumiem," saka Slokenberga.
Valde atzinīgi vērtē Belēviča vēlmi problēmu risināt. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, paredzēts, ka 2017.gadā slimnīcām jānodrošina nulles jeb sabalansēts budžets. Kopīgi strādājot, valde cer, ka šo divu gadu laikā to izdarīs. Veselības ministrs gan uzskata, ka līdz 2017.gadam gaidīt nedrīkst, un jārīkojas tā, lai pārmaiņas būtu pusgada vai gada laikā. Tā kā no valsts papildu naudu nevar sagaidīt, jāveido stingrāka uzraudzība.
„Problēmas, kas ir Austrumu slimnīcā, mums ir jāatrisina šā gada laikā. Es teiktu labāk pusgada laikā, deviņu mēnešu laikā. Mēs šobrīd esam pārgājuši uz jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli. Pēc mūsu aprēķiniem, ar šo modeli situācijai Austrumu slimnīcā vajadzētu uzlaboties. Bet mums ir regulāri jāveic monitorings, lai redzētu, vai finansiālā situācija uzlabojas, - vai finansiālais caurums paliek lielāks un lielāks. Tas ir tas, ar ko mēs šobrīd nodarbojamies,” norāda Belēvičs.
Tāpat viens no iemesliem esot iepriekš slimnīcā veiktā reorganizācija.
Pašlaik Austrumu slimnīcai ir sešas fiziskās adreses. Slimnīca ir stratēģiski svarīga, jo tajā nonāk liels skaits pacientu no pārējām Latvijas slimnīcām. Gan slimnīca, gan ministrija informē, ka pacientus finansiālās grūtības neskars un pakalpojumi tiks nodrošināti tāpat kā līdz šim. Vēl Belēvičs informē, ka līdzīga finanšu situācija šogad paredzama Jelgavas psihoneiroloģiskajai slimnīcai, kurai ir lielas kredītsaistības, bet salīdzinoši mazs apgrozījums.
Slimnīcas bijušais valdes priekšsēdētājs, tagad valdes loceklis, Viesturs Boka, kura vadības laikā finanšu kritums radies, uzsver - tas tādēļ, ka valsts par pakalpojumu nemaksāja reālo cenu. Tarifs bija tāds, kādu noteica ierēdņi. Tāpēc izpalika finansējums, piemēram, tehnoloģiju uzturēšanai, kas gadā ir ap 4,5 miljoniem eiro. Tagad apmaksas sistēma pamazām tiekot mainīta. Un, ja Veselības ministrija to tiešām realizēšot dzīvē, slimnīcas finanšu situācija nostabilizēšoties gada laikā.
Arī Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” Slokenberga uzsvēra, ka slimnīcas finansēs nav atrodams neviens Maksātnespējas likumā minētais punkts, kas liecina par maksātnespēju. Slokenberga pauda, ka slimnīca jau šobrīd ir uzlabojusi menedžmentu un ietaupījusi piecus miljonus eiro. Tomēr pastāv dažādi ārēji faktori, kurus slimnīca nespēj pārvaldīt, atzina valdes priekšsēdētāja.
Savukārt Latvijas slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka nepietiekamie tarifi un kvotas slimnīcās nav jauna problēma. Vienīgā iespēja, kā izkļūt no situācijas, kad slimnīcai ir zaudējumi, esot tarifu palielināšana. Valsts ļoti labi zina, cik nepieciešams, lai varētu palīdzēt slimnīcām, taču budžetā nav pietiekami daudz līdzekļu, lai to varētu izdarīt, atzina Kalējs.
Ziņots, ka šomēnes Austrumu slimnīcas valdē notika pārmaiņas - no amata atkāpās priekšsēdētājs Viesturs Boka, kā arī valdes loceklis Imants Rezebergs. Par slimnīcas vadītāju iecelta līdzšinējā valdes locekle Anita Slokenberga, bet par valdes locekļiem - Boka un Kaspars Plūme.
