Audžuvecāku novērojumi: Problēmas Latvijas bērnunamos ir sistēmiskas

Pretēji labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) teiktajam, ka sabiedrisko mediju minētās problēmas bērnunamos nav sistēmiskas, LTV raidījumā "Tieša runa" paustie audžumammu pieredzes stāsti liecina par pretējo. Un ministrijā arī atzīst – bērnunami deformē bērnu izpratni par ģimeni.

Bērni, kas no mazotnes auguši bērnunamā, paši neprot domāt, un lai to iemācītu, vajadzīgi vismaz četri gadi, stāsta Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne. Kā piemēru viņa minēja problēmas ar bērnu emocijām un ierobežoto komunikāciju, arī ēšanas paradumus – bērni no bērnunamiem mēdz baidīties no nepazīstamiem produktiem.

Martukāne uzsver, ka bērniem līdz trīs gadu vecumam nevajadzētu atrasties institucionālā aprūpē: “Tas ir lielākais ļaunums, ko mēs nodarām.”

Pieredzējusī audžumamma arī ievērojusi principu: ja vienā iestādē ar bērnu rodas konflikts, viņu sūta uz citu iestādi, nevis cenšas atrisināt problēmu. Tā kāds bērns, kas pie viņas bija nonācis, bija izgājis cauri astoņām institūcijām.

Un šajā gadījumā audžuģimene nav burvju nūjiņa, kas tiks galā ar bērnu, kurš jau bijis ievietots vairākās iestādēs, saka Martukāne.

Viņa gan piebilst – ne visos bērnunamos situācija ir vienāda, un ir bērnunami arī ar sirsnīgu attieksmi pret audzēkņiem.

Arī žurnāliste Evita Puriņa, stāstot par savu kā audžumammas pieredzi ar divarpus gadus vecu bērnu no bērnunama, atklāj – bērns tajā tikcis traumēts. Lai gan viņas ģimene apmeklēja audžuvecāku kursus, tomēr tā nebija gatava tai situācijai, ar kuru saskārās. Piemēram, bērns bija pastāvīgā badā, sita galvu pret grīdu vai sienu, histērijā kliedza un nebija viegli nomierināms.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Ilona Kronberga skaidro, ka šādas situācijas rodas, ja bērnunamā mazuļus neauklē, ar viņiem nerunā, neņem rokās, arī nepārliecinās, vai bērnam pieticis ar iedoto ēdiena porciju.

Pārliecību par to, ka problēmas bērnunamos Latvijā ir sistēmiskas, pauž arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība). Viņaprāt, primārā atbildība par to ir bērnunamu vadītājiem.

Bērnunams nav piemērota vieta bērnam, jo tas deformē viņa izpratni par ģimeni un attiecībām – tā atzīst Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa,

piebilstot, ka bērns no institūcijas ir savā ziņā sakropļots bērns.

Audžuģimeņu loma

LTV diskusijā iezīmējās divi iespējamie risinājumi problēmai ar bērnunamiem: to deinstitucionalizācija, veidojot daudz mazākus aprūpes centrus, un audžuģimeņu tīkla paplašināšana.

Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale skaidroja, ka bērnu skaits pašvaldības bērnunamā pēdējos gadus krietni samazinājies. Viņasprāt, nākotnē bērnunams aizvien būs vajadzīgs, taču tas mainīs veidolu, tuvojoties ģimeniskās aprūpes modelim.

Šādos bērnu aprūpes centros nevajadzētu būt vairāk par trim grupām, kur katrā maksimāli astoņi bērni, uzskata profesionālo audžuģimeņu biedrības vadītāja. Turklāt paši bērni jāiesaista viņu dzīves plānošanā. Būtiski arī strādāt arī atsevišķi ar dažāda vecuma bērniem.

Tāpat Martukāne norāda uz audžuģimenēm, kas ilgstoši un profesionāli strādā ar bērniem – šādām ģimenēm svarīgas ir sociālās garantijas. Arī Labklājības ministrijā piekrīt, ka ir nepieciešamas specializētas audžuģimenes, kas būtu gatavas pieņemt bērnus, piemēram, krīzes situācijās.

Lai gan gribētos cerēt, ka audžuģimeņu skaits Latvijā pieaugs, žurnāliste Puriņa skarbi atzīst –

mēs esam sabiedrība, kas protestē pret dzīvnieku izmantošanu cirkā, bet ne bērnu ievietošanu bērnunamos. 

Ziņots, ka pašlaik notiek izmeklēšana par iespējamu vardarbību pret bērniem Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā. Lai gan pārbaude vēl turpinās, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau konstatējusi bērnu tiesību pārkāpumus.

9 komentāri
Askolds
Bērnu nami bija ir un būs,tas ir neizbēgami!Bet izbrīna ka tā sistēma nemainās!Jā tur nav paši labākie bērni,bet arī ģimenēs ir visādi un tur tak nesūta kā par sodu uz citu ģimeni,bet risina problēmu!Dienas nauda,kas mēnesī ir 6.20:)))apsmējos,tātad dienā kaut kādi 26 centi sanāk!Izsmiekls!Un te ir jautājums vai tie bērni to saņem,vai nav par kādiem pārkāpumiem,vai sliktām atzīmēm sods un neizmaksā to naudiņu,rezultātā kādam kabatā!Atstādināja audzinātājas!Jūs nopietni!Un direktore palika!Bez direktores ziņas tur neviens pat nopirsties nevar,viņai ir vistiešākā atbildība par visu!Bērni noteikti tagad ir vai nu iebaidīti,vai kaut kas sasolīts,lai tikai teiktu pašu labāko!Žurnālisti un kontrolējošās iestādes vislabāko informāciju par reālo situāciju bērnu namos varētu iegūt no tiem jauniešiem kas jau sasnieguši 18.gadus un tur vairs neatrodas,viņiem nebūtu jābaidās teikt kā ir patiesībā!Cerams ka šis nebūs kārtējais mirklis kad parunāja un viss atgriežas vecajās sliedēs.
Tironis
Esmu personīgi vairākkārt saskāries ar to, kad audžuģimenes atgriež bērnus valstij-psihologiskās nesaderības dēļ, lasi, bērns ir pārāk nepaklausīgs. Neesmu BN fans, bet kurš gan auklēsies ar šiem bērniem. Turklāt milzīgā izgrūstā valsts nauda šai kampaņai nesniedz atbildi un risinājumu galvenajam- kāpēc sabiedrība pieļauj situāciju,kurā neārstējami alkoholiķi un narkomāni laiž pasaulē pa desmit!! bērniem. Šie bērni dzimst ar invaliditāti un valstij vienmēr nāksies par viņiem rūpēties, neatkarīgi no tā, vai BN, vai audžuģimenē.
sēlija
Turpinu būt pārsteigta, cik nekvalitatīvi un kļūdu pilni teksti tiek publicēti Latvijas Sabiedriskajā mēdijā! Vai tiešām nav neviena, kas tos pārlasītu? Ja mēs, latvieši, necienām savu valodu un darbu, ko darām, tad ko varam gribēt no cittautiešiem.
Zape
Turpini būt pārsteigta. LSM strādā pašapzinīgi cilvēciņi ar pabeigtu vidējo izglītību.
Anita
Arī parastajās ģimenēs problēmu netrūkst. Sliktākais ka bērnu nedrīkst audzināt pie pienākuma vai pie darba. Es uzaugu ģimenē, kur nevienam no vecākiem nebija pedagoģiskās izglītības, bet bija iedzimta darba mīlestība, arī mēs 4 bērni izaugām ar pienākuma apziņu, jau no 2-3 gadu vecuma mums bija savs padarāmais un tas bija labākais ko savā dzīvē esmu piedzīvojusi, pārējais ir sīkumi.
Zina
Audžuģimene nav nekas ideāls. Kā bērnam 18 gadi, tā izstumj lielajā dzīvē, sak, tinies. Valsts par tevi vairs nemaksā. Vislabākā ir adopcija, bet bieži vien audžuģimene liek šim procesam šķēršļus. Lai nu kā, bet audžuģimene nav tas labākais veids, ja bērns tiek tajā ievietots ilgstoši. Audžuģimenei būtu jāveic pagaidu funkcija, kad bērns steidzami jāizņem no bioloģiskās ģimenes. Latvijā prakse ar audžuģimenēm ir slikta, jo tās statuss tiek izmantots kā naudas pumpītis.
Askolds
Esmu ļoti pārsteigts,ka šāda sistēma joprojām darbojas!Uzaugu bērnu namā padomju savienības laikā un tad jau nevēlamos-nepaklausīgos bērnus sūtīja no bērnu nama uz bērnu namu un neskaitāmas reizes uz psiheni!Tā pilnīgi noteikti ir SISTĒMA!!!!Brīnos ka viņa kopš maniem laikiem(48 gadi)joprojām darbojas!Nožēlojami!
PEDAGOĢE.
PAŠI AUDŽUVECĀKI AR GRĒKO,JO BĒRNUS SŪTA UZ NEDĒĻAS DĀRZIŅIEM,UN INTERNĀT SKOLĀM,KAUT GAN,SKAITĀS,KA DZĪVO ĢIMENĒ.
heh
Te ir kaut kādas sacensības, kurš grēko vairāk, kurš mazāk?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti