Šoreiz atkal neizdevās pārspēt sievu - secina vīrietis, kura mājoklī ieradusies Rīgas pašvaldības policija. Vīrietim konstatē 2,88 promiļu reibumu, sievietei - 2,98 promiles. Kopā ar pāri mājās ir arī viņu deviņus mēnešus vecais zīdainis. Un starp bērna ratiņiem un skapi paslēpies Valsts policijas meklēšanā izsludināts vīrietis. Policija vecāku argumentus neņem vērā un zīdaini izņem no ģimenes.
Šis ir viens no piemēriem, kā zīdaiņi nokļūst bērnunamos. Ja vecāki nespēj sakārtot dzīvi, bet izrāda interesi, bērns vairākus gadus var nebūt juridiski brīvs. Līdz šim daudzi zīdaiņi pat gadiem dzīvojuši zīdaiņu namos, kur, kā redzējām raidījumā "Aizliegtais paņēmiens", zīdaiņus barojot pat nepaņem rokās.
Zīdaiņa attīstībai vissvarīgāk ir augt ģimenē, taču paradoksāli, ka tieši zīdaiņu aprūpei līdz šim ir bijis visgrūtāk atrast audžuvecākus. Jo zīdainis jāaprūpē 24 stundas diennaktī un to ir grūti apvienot ar citu algotu darbu.
Gadiem par to diskutēts, beidzot ideja par specializētām audžuģimenēm sāk iegūt reālus apveidus. Rīgas pašvaldībā kopš septembra sākts tā sauktais pilotprojekts audžuģimenēm zīdaiņiem, pagaidām gan tikai Rīgā deklarētajām audžuģimenēm.
Jeļena Bogdanova divus bērnus adoptējusi un pirms gada pieņēmusi audžubērnu pusaudzi. Jeļena nolēmusi kļūt par audžumammu arī zīdainītim. Viena zīdaiņa vietā viņai piedāvāti dvīņi ar veselības problēmām. Taču, nokļūstot ģimenē, meitenīšu veselības stāvoklis būtiski uzlabojas.
"Es domāju, ka tieši pieskārieni, mīlestība to var izdarīt. Jo šodien – pēc trīs mēnešiem, kopš viņas ir pie mums, - es varu pateikt, ka meitenītei ir izmainījusies elpošana," saka Jeļena Bogdanova.
Jeļenai ir pedagoga pieredze. Savulaik strādājusi par konsultanti uzticības tālrunī. Praksē pārliecinājusies, cik lielu postu nodara zīdaiņa augšana institūcijā – bez piesaistes vienam cilvēkam nerodas drošības sajūta, uzticēšanās. Nākotnē bērns var nespēt veidot attiecības. Tāpēc viņa nolēmusi palīdzēt mainīt šo mazo cilvēku dzīvi.
"Ja bērns aug ar nolemtības zīmogu, ka viņš nevienam nav vajadzīgs, nesaprot, kāpēc cilvēki iet garām un neviens neapstājas un nepaņem viņu rokās, viņam rodas apjukums, atgrūšana un tas, protams, ļoti ietekmē pašvērtējumu. Šie bērni – viņus atstāj vecāki, kam nav bijusi normāla ģimene, kuri ir vai nu auguši internātskolās vai bērnunamos, vai ģimenēs, kur nav bijusi aprūpes," stāsta Jeļena Bogdanova.
Viņa ar vīru būtu gatava rūpēties par meitenēm līdz viņu pieaugšanai. Taču finansiālu apsvērumu dēļ šos bērnus vairs nevar adoptēt, jo jāuztur vecākie – adoptētie bērni. "Pat ja tas nav iespējams, protams, mēs gaidām, kamēr atradīsies ģimene, kas viņas adoptēs, un līdz tam viņas būs pie mums," atzīst Jeļena.
Valsts sociālās aprūpes centrā dvīņu uzturēšana izmaksātu vairāk par 2000 eiro mēnesī. Ģimenes līdz šim nesaņēma ne tuvu tik lielu atlīdzību.
Taču kopš šā gada sākuma audžuģimeņu finansiālā situācija ir būtiski uzlabota. Turklāt Rīgas uzsāktajā pilotprojektā Rīgā deklarētās audžuģimenes kopš septembra par zīdaiņa auklēšanu saņem lielāku pabalstu.
Saskaitot pabalstus, ko Rīgas pašvaldība maksā par zīdaiņu uzņemšanu audžuģimenē, un pabalstus, ko valsts maksā audžuģimenēm, sanāk, ka Rīgā deklarēta audžuģimene, kas audzina divus zīdaiņus līdz trīs gadu vecumam, mēnesī var saņemt 1680,73 eiro. Šai summai vēl jāpieskata ģimenes valsts pabalsts, ko valsts maksā katrai ģimenei, kā arī bērna kopšanas pabalsts –171 eiro, ko valsts maksā par zīdaiņa kopšanu līdz pusotra gada vecumam un vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts – 421,17 eiro, ja bērns audžuģimenē nonāk līdz gada vecumam.
Jeļena norāda – dvīņu audzināšanai izdevumi nav mazi, tiek piesaistīta arī palīdze. Taču summa ir pietiekama.
Rīgas domes Labklājības departamentā stāsta – mērķis pabalsta palielināšanai bijis piesaistīt lielāku audžuģimeņu skaitu zīdaiņu audzināšanai. Tomēr pagaidām vēl nestāv rinda ar gribētājiem uzņemties šo darbu.
"Mums ļoti lēnām iet uz priekšu, jo mēs bijām cerējuši, ka mums audžuģimeņu būs vairāk, būs lielāka tā bāze un tas raitāk viss notiks, bet nu ir tā, kā ir, jo tās ģimenes, kas ir Rīgā, tajās jau ir iekšā bērni. Un tāpēc tur kaut kāds laiks pagāja, kamēr tur atbrīvojās; un šobrīd tiešām ir tikai trīs ģimenes, kuras ir aktīvi iesaistījušās tajā visā," skaidro domes Labklājības departamenta Sektora ģimenēm un bērniem eksperte Sandra Rancāne.
Viņa norāda, ka šīs specializētās audžuģimenes tiek sertificētas, tām kursus vada pediatrs, neirologs, infektologs un ir padziļinātas psihologa lekcijas. Pilotprojekts ar krīzes audžuģimenēm darbojas vien piecus mēnešus. Pagaidām tikai vienu – četrus mēnešus vecu bērniņu izdevies uzreiz krīzes situācijā nogādāt audžuģimenē, apejot ievietošanu sociālās aprūpes centrā.
"Ja bērns tiek ievietots audžuģimenē, kā saka, krīzes audžuģimenē, tad viņam tiek uzreiz piesaistīts sociālais darbinieks, kas palīdz, kas organizē šo procesu. Tā kā vecāki - audžuvecāki par šo bērniņu neko nezina - ne par viņa veselības stāvokli, ne par sociālo izcelsmi neko nezina, sociālais darbinieks un bāriņtiesa palīdz audžuvecākiem šinī situācijā," saka Rīgas bāriņtiesas pārstāve Linda Veržbicka.
Rancāne stāsta, ka sociālās aprūpes centri nebūtu jāslēdz, bet varētu darboties kā pakalpojumu sniedzēji. Arī šajā pilotprojektā pašvaldība slēdz līgumu ar, piemēram, aprūpes centra "Rīga" Pļavnieku filiāli, kur bērnu var medicīniski izmeklēt. Ieguvums – audžuvecākiem nav jāstāv rindās pie ārstiem un jāmeklē pakalpojumi.
Pie kopēja risinājuma audžuģimeņu piesaistīšanai strādā arī Labklājības ministrija (LM).
Ministrijā sola, ka no šā gada pirmā jūlija specializētās audžuģimenes sāks strādāt visā Latvijā. Tās būs kā darbs, par kuru tiks maksāti visi nodokļi. Tās iedalīsies trīs grupās – audžuģimenes zīdaiņiem, audžuģimenes bērniem ar invaliditāti un krīzes audžuģimenes.
"Gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan tām ģimenēm, kas uzņemtu zīdaiņus, tas maksimālais bērnu skaits būtu divi bērni ģimenē ar domu, lai aprūpētu kvalitatīvi," norāda LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča.
Paredzēts, ka papildus atlīdzībai, ko audžuģimenes saņem par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī līdzekļiem bērna uzturam, krīzes audžuģimenēm atalgojums būs 430 eiro mēnesī. Savukārt audžuģimenēm, kas specializējas zīdaiņu un bērnu ar invaliditāti aprūpē, atalgojums pēc nodokļu nomaksas būšot 770 eiro mēnesī.
