Viņa atzina, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sižetu sērijā "Sistēmas bērni" izskanējusī informācija par notiekošo bērnunamos viņu nepārsteidza.
"Šo sistēmu es esmu izbaudījusi uz savas ādas. Pārsteidz mani tas, ka ir pagājuši tik daudzi gadi, vairāk nekā 50 gadi, un sistēma nav mainījusies. Tas, kas notika pirms tam, tas turpina notikt arī tagad," teica Martukāne.
Viņa sprieda, ka, iespējams, sistēmas "fasāde" ir kļuvusi skaistāka, bet tās būtība – tas, ko sistēma nodara bērnam, kā arī forma - nav mainījusies.
Bērni turpina dzīvot lielās ēkās, nemīlīgās un nepiemērotās telpās. Bērniem nav iespēju pabūt vieniem, iestāžu personāls ir mainīgs.
Lai sistēma strādātu, bērnunami darbojas pēc pašu izstrādātas koncepcijas, kur bērna individualitāte netiek ņemta vērā. "Viss ir kopīgs. Uzskati kopīgi, darbības kopīgas," teica apvienības vadītāja.
Sistēmu varētu lauzt ar deinstitucionalizācijas plāna īstenošanu. Tas nozīmē bērnus ne tikai izvietot mazākās un mājīgākās iestādēs, bet arī radīt viņiem ģimenisku vidi. To nodrošinātu turpat dzīvojošs sociālās aprūpes darbinieks.
"Ko nozīmē ģimenes tipa aprūpe? Tas nozīmē, ka visa ģimene piedalās šai dzīves plānošanā. Tas nozīmē, ka es kā audzinātāja ņemu vērā bērna viedokli (..).
Šobrīd pie esošās sistēmas to nevar izdarīt," uzskata Martukāne.
Viņa atzina, ka Latvijā ir atsevišķas iestādes, kas domā un ienes sistēmā ģimeniskās vērtības. Piemēram, bērnunama "Ozoli" darbinieki cenšas ieviest individuālo pieeju attiecībās ar bērniem, tāpat arī Strazdes bērnunams.
