Par māju, kas šobrīd tiek demontēta pa sastāvdaļām, lai atkal no jauna tiktu uzcelta Krapē, LTV jau stāstīja 2013. gadā, kad tā smagi cieta lielajos Ogres plūdos. Tagad tas ir pašvaldības īpašums.
Ūdens un ledus gabali toreiz ne vien izsita ēkas logus un ielauza sienu, bet pat atrāva māju no pamatiem. Tagad tā kļūs par dzīvesvietu Kļaviņu ģimenei Krapē, kam citas – uguns stihijas dēļ – savu māju vairs nav.
Māja nodega pārkurinātas krāsniņas dēļ, un cilvēki palika bez īpašuma. Nelaimē gāja bojā arī viens mazs puika.
Ar brīvprātīgo palīdzību uz Krapi plānots pārcelt pilnīgi visu, izņemot veco mūra ēkas daļu un mājas pamatus. Demontēšanas darbus plānots pabeigt pāris nedēļu laikā, bet uzcelt ēku no jauna brīvprātīgie cer līdz rudenim.
“Mums ir darbu vadītājs, kurš ir profesionāls celtnieks, pārējie mēs esam visi brīvprātīgie,” stāsta labdarības organizācijas “Lūkas fonds” pārstāvis Mārcis Zanerips.
“Šeit ir daudz svarīgas nianses, piemēram, tur, kur ir jumta spāres, visi dēlīši tiek sanumurēti, lai, tā kā viņi ir noņemti, mēs viņus varētu arī izmantot, un, projektu plānojot, Krapē par pamatu ir šīs mājas projekts. Ja kādai būvkompānijai vai kam ir betons, mums kādi 12 kubi ļoti noderētu, varbūt kāda kompānija var atsaukties,” saka Mārcis Zanerips.
Par Kļaviņu ģimeni, kas 10 gadu laikā pie sevis uzņēmusi deviņus audžubērnus, LTV jau stāstīja pirms pusgada. Tolaik ģimene bažījās par apstākļiem, kādos uz ASV tika adoptēta viena no pāra audžumeitām. Pēc tam sekoja ugunsnelaime, kurā bojā gāja audžudēls, un tagad no ģimenes izņemta arī pēdējā audžumeita – bojāgājušā puisīša nepilnus deviņus gadus vecā māsa. Pret šādu bāriņtiesas lēmumu grasās cīnīties Ogres pašvaldība, kas asi iebilda arī pret audžumeitas adopciju uz ASV. Pašvaldība bažījās, ka arī tagad meiteni grasās adoptēt uz ASV.
“Mēs griezāmies šajā bāriņtiesā, arī lūgsim šo visu pamatot, kas ir bijis, tā kā mēs esam sagatavojuši arī vēstules tiesībsargam, vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai un Bērnu tiesību inspekcijai,” stāsta Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis (Nacionālā apvienība).
Par meitenīti atbildīgā Rīgas bāriņtiesa gan noliedz, ka meiteni grasītos adoptēt uz ASV.
“Šī adopcija, protams, var notikt uz ārvalstīm, ja šeit Latvijā neviens adoptētājs neatrodas. Vai šobrīd tiek gatavots? Nē, šobrīd bērns dodas uz viesprogrammu, ko viņš arī vēlējās, un dodas pie šīs pašas savas draudzenes, kas ģimenē ir dzīvojusi,” skaidro Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
Viņš arī saka, ka viņam neesot ziņu, vai ģimene izteikusi vēlmi adoptēt arī šo meitenīti, “un par to ir pilnīgi noteikti pāragri runāt”.
Bāriņtiesā norāda – meitenīte no audžuģimenes izņemta, jo pēc brāļa bojāejas ģimene kavējusi viņu apmeklēt visu nepieciešamo psihologa konsultāciju skaitu. Vairākkārt bijuši arī aicinājumi uzlabot sadzīves apstākļus, un vēl pirms ugunsgrēka Rīgas bāriņtiesa lūgusi Ogres būvvaldi izvērtēt ugunsdrošību ģimenes dzīvesvietā. Saņemta atbilde, ka māja ir veca, bet ugunsdrošība – apmierinoša.
Tā kā meitenīte nāk no Rīgas, viņas labsajūtu ģimenē vērtē Rīgas bāriņtiesa, savukārt audžuģimenes atbilstību statusam izvērtē Ogres bāriņtiesa, kuras vadītāju pēc iepriekšējā bērna adopcijas uz Ameriku Ogres pašvaldība pat grasījās atlaist.
“Politiskā iejaukšanās bērnu jautājumos un lēmumu pieņemšanā, tā nevarētu būt apsveicama kaut vai no tāda viedokļa, ka tad nav vajadzīga bāriņtiesa, un lai tad katrs politiķis izlemj, viņš labāk zinās, kā to izdarīt..” saka Aivars Krasnogolovs.
Par Rīgā dzimušu bērnu audžuģimene no valsts un pašvaldība kopā saņem aptuveni 400 eiro mēnesī. Tieši pabalsts ir iemesls, kāpēc nereti audžuģimenes arī pēc emocionālās piesaistes izveidošanās kavējas bērnus adoptēt. Iepriekš no daudzo audžubērnu adopcijas atteikusies arī Kļaviņu ģimene, bet tagad uzsākusi procesu, lai savu pēdējo audžumeitu varētu adoptēt. Par statusa piešķiršanu lems Ogres bāriņtiesa.
