Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes teju katru dienu dodas pie cilvēkiem, kuri traumas guvuši darba vietās. Atšķiras tikai to smagums.
"Biežāk tās ir ļoti smagas traumas. Ļoti bieži tās ir saistītas ar zāģēšanas darbiem, kad ir ne tikai iezāģēts, bet arī nozāģēti pirksti un nopietni traumētas dažādas ķermeņa daļas. Ir gadījumi, kad ierautas ekstremitātes, vairāk rokas mehānismos," stāsta mediķu pārstāve Inga Vītola.
Mediķi kopā ar glābējiem palīdz arī strādniekiem, kuriem uzkrituši dažādi smagumi, piemēram, baļķi.
Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis stāsta, ka nelaimes gadījumu skaits kopumā darba vietās šogad ir samazinājies. Tās visbiežāk notiek nelielos uzņēmumos.
"Divas trešdaļas smago nelaimes gadījumu ir noticis tieši mazos, vidējos un mikrouzņēmumos. Un 94% notiek letāli nelaimes gadījumi šajos uzņēmumos," atklāj Lūsis.
Šie uzņēmumi ir riska grupa, kurai inspekcija pievērš lielāko uzmanību. Viņiem piedāvā bezmaksas konsultācijas darba drošības jomā, apmācības. Skatoties uz smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem, katrā ceturtajā uzņēmumā neesot veikta darbinieku instruktāža. Lūsis saka, nereti darba drošībā netiek apmācīti jaunie uzņēmumu strādnieki.
"Darba stāžs arī rāda apmācības svarīgumu. 9 no 10 letālajiem nelaimes gadījumu ir notikuši ar darbiniekiem, kuriem darba stāžs ir mazāks par trīs gadiem. 60% letālo nelaimes gadījumu ir noticis ar darbinieku, kam darba stāžs ir līdz vienam gadam," skaidro Lūsis.
Kopējā tendence rāda, ka nelaimes gadījumu skaits mazinās, taču Lūsis norāda uz pretēju situāciju Kurzemē un Vidzemē.
"Vidzemē ir pieaudzis tieši smago nelaimes gadījumu skaits par 40%, bet Kurzemē ir pieaudzis faktiski visu veidu nelaimes gadījumu skaits. Gan letālo, gan smago, gan vieglo," norāda Lūsis.
Visbiežāk nelaimes gadījumi notiek būvniecības, kokrūpniecības un pārtikas ražošanas nozarēs un transporta jomā. Traumu iemesli ir dažādi. Stāsta atbildīgās inspekcijas vadītājs: "Faktiski katrs ceturtais smagais nelaimes gadījums ir bijis kritiens no augstuma. Daudzi iemelsi ir bijuši, kad ir noticis darbs uz trepēm, neuzmanība. Katrs trešais gadījums arī ir ļoti populārās paslīdēšanas, paklupšanas. Trešā lieta, ko vēl varētu izdalīt, iekārtu radītās traumas. Faktiski katrs astotais gadījums no smagajām traumām ir saistīts ar to, ka darbinieki ir veikuši, piemēram, tīrīšanas darbus, neapturot iekārtu."
Līdz šim nelaimes gadījumu izmeklēšanu traucēja nepilnības regulējumā. Proti, medicīnas iestādes mēdza atteikties izsniegt ziņas par cietušā darbinieka traumu smagumu, jo šādas informācijas saņemšanai vajadzēja pacienta piekrišanu. Lūsis skaidro, tas traucēja darba devējam izmeklēt notikušo. Nu mediķi šīs ziņas varēs sniegt bez pacienta piekrišanas.
Lūsis precizē, darba devējam netiks sniegta visa ārstniecības iestādes rīcībā esošā informācija par pacientu, bet tikai tā, kas nepieciešama nelaimes gadījuma izmeklēšanai.
