- Programmai ir cēls mērķis un 26 miljonu eiro ieguldījumi
- Taču daudzviet neredzēti ātrā interneta vietā tas ir vienkārši neredzēts
- Uzņēmēji sūdzas par izmaksām, lai tiktu līdz klientiem
- Savukārt nozares NVO iesaka nogaidīt un nākotnē mazināt ierobežojumus komersantiem
Taču operatori, kam nu interneta piegādē jākļūst par starpniekiem no izbūvētajiem punktiem līdz mājokļiem, lielo izmaksu un necilā klientu skaita dēļ tādam biznesam grūti pierunājami. Tādēļ vismaz pagaidām 26 miljonu eiro investīcijas bez atdeves guļ zemē, bet par ātrgaitas internetu lauku cilvēki var turpināt sapņot.
Cēls mērķis - ātrais internets visur
Jau pirms astoņiem gadiem, kad satiksmes nozari Latvijā vadīja Ainārs Šlesers, valsts apņēmās pašos mazapdzīvotākajos reģionos sagādāt ātrgaitas internetu. Satiksmes ministrijas konkursā uzvarēja uzņēmums «Telekom Baltija», kas plašāk zināms ar zīmolu «Triatel». Kompānija tika pie vairāk nekā 5,5 miljonu eiro līguma, solot par valsts un Eiropas Savienības naudu ātrgaitas internetu nodrošināt 92% Latvijas teritorijas.
«Treknie gadi» pagāja, «Triatel» tika pie miljoniem sava biznesa attīstībai. Taču pretēji «Triatel» reklāmās solītajam ātra interneta gribētājiem laukos vēl aizvien ir jācieš.
Attālākos reģionos internets nav pieejams vai nav pieejams labā kvalitātē, un jautājums ir arī par cenu, jo attālākos reģionos par sliktāku kvalitāti jāmaksā augstāka cena; to sauc par digitālo plaisu, pašreizējo situāciju raksturo uzņēmuma «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» vadītājs Jānis Bokta.
Apzinoties, ka internets kļuvis par vienu no cilvēka pamatvajadzībām, tādu problēmu pirms pieciem gadiem atzina arī Eiropas Savienība (ES). Tādēļ tika nolemts tā saukto digitālo plaisu likvidēt. Mērķis – lai līdz 2020. gadam jebkuram ES iedzīvotājam būtu iespēja saņemt interneta pieslēgumu ar lejupielādes ātrumu virs 30 megabitiem sekundē. Savukārt vismaz puse no visām mājsaimniecībām varēs abonēt interneta pieslēgumu ar vairāk nekā 100 megabitu sekundē ātrumu.
Ņemot vērā pieredzi ar ātrgaitas internetu un «Triatel», pirms trim gadiem Satiksmes ministrija «internetizāciju» nu uzticēja savam uzņēmumam. Vispirms uzzīmēja karti ar vietām, kur internets pavisam gauss vai vispār nepieejams, stāstīja Latvijas valsts radio un televīzijas centra vadītājs Bokta.
Šajā kartē Latvija sadalīta trīs krāsu – melnas, pelēkas un baltas - zonās. Melnās krāsas zonās operatori jau sniedz kvalitatīvus pakalpojumus un papildu iejaukšanās nav nepieciešama, jo tur visu jau regulē tirgus. Pelēkās krāsas zonā pašlaik kvalitatīvi pakalpojumi nav pieejami, taču operatori plāno trīs gadu laikā tos nodrošināt, un arī tur atbalsts nav vajadzīgs.
Savukārt baltajās teritorijas kvalitatīvs internets nav pieejams un operatori arī neplāno to nodrošināt, un teritorijas ziņā šī zona ir aptuveni puse no valsts teritorijas, tiesa, iedzīvotāju skaita ziņā tā ne tuvu nav puse, stāstīja Bokta.
Sola neredzēti ātru internetu, bet ātrs nav redzēts
Augustā noslēgsies pirmā no divām projekta kārtām. Par 26 miljoniem eiro, no kā lielākā daļa ir ES atbalsta nauda, laukos plānots izbūvēt 177 optiskā interneta piekļuves punktus. 160 jau nodoti ekspluatācijā. Tomēr, lai ātrais internets tiktu līdz mājoklim, vajadzīgs starpnieks – kāds no sakaru operatoriem.
Jau pirms gada Radio un televīzijas centrs lepni vēstīja, ka noslēgti pirmie līgumi. Viens no tādiem – ar firmu «Nova», kas salīdzinoši lēnu internetu līdz tam nodrošināja Valmierā un apkaimē – Kocēnu, Burtnieku, Rūjienas, Naukšēnu un Beverīnas novados. Varētu domāt, ka jau gadu ap Valmieru lieto ātru internetu.
Taču firmas «Nova» saimnieks Valdis Nigals optimismu piezemē, atklājot, ka ātrie sakari ir tikai divās vietās – Kocēnu novada Bērzainē un Zilākalna ciemā, turklāt tikai kopš gada nogales.
Kopumā šajos divos punktos ir aptuveni 300 klientu, un to skaits būtiski neaug, pēc pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas no jauna pieslēdzās vēl tikai 15 klienti, un interneta un televīzijas paketes cena ir no 17 eiro mēnesī, kas neesot dārgi, stāstīja Nigals.
Pārējie ap Valmieru izbūvētie ātrā interneta punkti pagaidām ir bez operatoru intereses, tādēļ turieniešiem pakalpojums nav pieejams. Līdzīga situācija arī pārējā valstī. Šopavasar Valsts radio un televīzijas centrs lepni ziņoja, ka «platjoslas projekts reģioniem atnes neredzēti ātru internetu». Tādas ziņas sekoja pēc kārtējā optiskā interneta punkta atklāšanas Jaunjelgavas novada Seces pagastā.
Punkts izbūvēts vietējā pamatskolā, bet iestādes direktore Sarma Stugle sacīja – internets arvien ir nevis ātrs, bet neredzēts.
Viņasprāt, no jaunā punkta nav nekāda ieguvuma, jo nav neviena operatora, kas grib apkalpot laukus - “laikam neizdevīgi”. Vietējie operatori, kas apsolījuši kaut ko darīt, nav redzēti, un tagad pat īsti nevarot saprast, kādu internetu skolā lieto.
Problēmu ainu zīmēja arī Seces pagastmājā sastaptais komunālā dienesta vadītājs Andrejs Tišlers. Viņš sūdzējās, ka bieži vien lēnā interneta dēļ grāmatveži nevar strādāt, jo grāmatvedības programma darbojas tiešsaistē un, ja ātruma nepietiek, pastrādāt nevar.
Par lielo operatoru vēlmi secēniešiem nodrošināt ātru internetu par saprātīgām cenām pagastā nav dzirdēts. Uzņēmēji nav ieradušies arī uz prezentācijas pasākumu, kad izbūvēto interneta punktu reklamēja. Tāpēc iedzīvotājiem pagaidām atliek gribēt, secināja vietējā skolas direktore.
Tāpēc pagaidām Secē par 20 un vairāk eiro mēnesī samierinās ar mobilā interneta sakariem, kuru stabilitāte un ātrums lielākoties ir tikai teorētiski reklāmas saukļos.
Ātrs lēnums un nespēja atpelnīt ieguldījumus
Operatori no biznesa laukos atsakās, jo ar izbūvēto interneta punktu vien ir par maz. Uzņēmējam par savu naudu no šī punkta kabeļi jāaizvelk līdz katram klientam vai vismaz līdz savam raidītājam, lai ātro internetu nodrošinātu pa gaisu. Taču izmaksas ir tik lielas, ka atpelnīt būtu grūti.
ES nauda iztērēta, lai kāds iedzīvotos - tā uzskata mazais uzņēmējs Modris Cābe, kas internetu pa gaisu no ūdenstorņa aizgādā līdz 60 klientiem Lielvārdes novada Jumpravā. Par to mēnesī katrs maksā vidēji desmit eiro.
Interneta ātrumu pareizāk būtu saukt par lēnumu, jo tas ir tikai līdz trim megabitiem sekundē jeb vismaz desmit reižu lēnāks par to, ko ikvienam iedzīvotājam piecos gados apņēmusies sagādāt Eiropa. Uzņēmējs Cābe rēķina, ka ātrā interneta ierīkošana ir pārāk dārga.
Viņš stāstīja, ka uzņēmumam ir jāmaksā interneta pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošina piekļuvi, jāiznomā optiskā līnija, un “tur tie cipari ir neloģiski, ierīkošana līdz ūdenstornim - vairāk nekā 20 000 eiro, optiskās līnijas noma - 500 eiro mēnesi” un tas ir pārāk dārgi.
“Nezinu, vai laukos būtu kāds uzņēmējs, kas gatavs kaut ko tādu pavilkt, tas ir garām...” sacīja Cābe.
Acīmredzot tikšana no platjoslas projekta punktiem līdz klientiem pārāk dārga šķiet arī sakaru gigantam «Lattelecom». Valstij piederošais uzņēmums pēdējos gados aktīvi izvērtis savu optiskā interneta tīklu un pakalpojumu aktīvi reklamē.
«Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Jurim Gulbim jautāts, cik liela ir koncerna interese laukos, kur par valsts un Eiropas naudu izbūvēti 177 interneta piekļuves punkti, atzina, ka interese ir par 21 apdzīvoto vietu.
Pārējos 156 punktos pat «Lattelecom» izrēķinājis, ka investīcijas, lai ar sakariem tiktu no punkta līdz klientiem, tik drīz neatmaksātos.
Gan nenosaucot precīzu punktu skaitu, tomēr tikai nelielu daļu no jaunās infrastruktūras gatavojas lietot arī uzņēmums «Telia Latvija», kas ar internetu apgādā lielākoties komersantus. «Telia Latvija» tirdzniecības direktors Mārtiņš Paurs 26 miljonus vērto projektu slavēja, raksturojot ieguvumus.
Ātrāks internets ļauj lietot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas instrumentus – videonovērošanu, “mākoņus”, ieviest mobilo darba stilu un audzēt produktivitāti, norādīja Paurs.
Taču tādi ieguvumi būtu iespējami, ja interneta punktus operatori tiešām izmantotu. Lielā mērā tieši paši uzņēmumi un nozare kopumā ir vainīgi pie tā, ka izbūvēta infrastruktūra, kas tuvākajos gados netiks izmantota, uzskata vadošā informāciju tehnoloģiju un biznesa pārvaldības konsultāciju uzņēmuma «Corporate Solutions» grupas vadītājs un īpašnieks Aigars Ceruss.
Viņa kompānija bija tā, kas pirms trim gadiem Latvijas kartē iezīmēja attālās vietas, kur internets pievelkams. Nozares uzņēmumiem bija iespēja bez saistībām rezervēt teritorijas, kurās viņi paši trīs gados izbūvēs internetu. Rezervēja blīvāk apdzīvotās vietas, kas kartē iezīmētas pelēkas. Tāpēc ar atbalsta naudu internetu raka vistālāk. Taču daudzviet komersantu interneta nav arī tagad, secināja Ceruss.
Daudzi operatori toreiz stāstīja, ka plāno sniegt pakalpojumus, bet tā kā atbildība par šo atbildi nav nekāda, daudzi mēģināja vienkārši “aizsist vietu”, pat ja neplānoja tur strādāt – kā suns uz siena kaudzes. Nozare sabojāja situāciju ar šo bezatbildīgu pieeju, pauda Ceruss.
Ja operatori nebūtu šādi rīkojušies, ar ES atbalstu izbūvētie punkti atrastos tur, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits.
Faktam, ka internets aizrakts līdz vientuļam krūmam laukos, bet paliek nelietots, uzņēmējs Ceruss minēja vēl divus iemeslu - Latvijas pārspīlētās birokrātijas un ierēdņu neadekvātās piesardzības dēļ projektam radītas pārāk stingras prasības. Tas neļauj internetu «pievilkt» līdz konkrētiem operatoriem, kas laukos jau strādā, bet varētu strādāt ātrāk.
Turklāt valsts izbūvēto infrastruktūru liegts izmantot tranzītam, lai operators savienotu savus sakarus dažādās pilsētās. Lietuva līdzīgā projektā bijusi pielaidīgāka, tur arī lielāks interneta lietotāju skaits.
Varbūt vēl jānogaida?
Tikmēr nozares nevalstiskās organizācijas ar secinājumiem par zemē bezjēdzīgi ieraktu naudu iesaka nesteigties. Optiskie kabeļi kalpošot vismaz 20 gadu, tāpēc vēl jānogaida, saka Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas šefs Jānis Treijs.
“Kaut kas ir izdarīts, tagad nepieciešams iepauzēt un paskatīties, varbūt kādos pagastos kāds uzsāks mazu biznesu,” pieļāva Treijs.
Arī Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs par projektu kopumā izsakās atzinīgi, cerot, ka sabiedrība laukos prasīs ātrāku internetu, ko operatoriem nāksies sagādāt. Bet problēmas ir interneta punktu izvietojumā, kā arī cenā, par kādu operatori tos var izmantot.
Valsts radio un televīzijas centrs vismaz šogad neplāno samazināt cenu, ko prasa par optiskā interneta infrastruktūras nomu. Iztērēto 26 miljonu eiro atdevi sākšot vērtēt gada nogalē, kad skaitīs operatorus un lēsīs ātrā interneta lietotāju daudzumu.
Pēc centra vadītāja Jāņa Boktas teiktā, pašlaik tiek gatavota projekta otrā kārta. Tās izmaksas varētu būt jau ap 40 miljoniem eiro.
Uzņēmuma «Corporate Solutions» vadītājs Aigars Ceruss, kas zīmē arī Latvijas karti ar interneta pārklājumu otrajai kārtai, iesaka mācīties no pirmās kārtas kļūmēm.
Viņš iesaka mazināt ar projekta ieviešanu un ar labuma izmantošanu saistītos administratīvos ierobežojumus, jo daudzas lietas tiek mākslīgi ierobežotas, kā arī šo infrastruktūru tuvināt tiem, kas ieinteresēti izmantošanā, neuzlikt papildu saistības.
Kas ir “traki dārgi” - ielikt zemē infrastruktūru, kas netiek izmantota, vai pievilkt klāt, lai tā jau šodien tiktu izmantota, norādīja Ceruss.
Viens no otrās kārtas plāniem ir veidot jaunus interneta atzarus no šogad izbūvētajiem punktiem. Tāda doma gan ļauj prognozēt, ka līdz pagarinājumu izbūvei operatoru interese investēt jau tagad tiks vēl vairāk mazināta, jo uzņēmumi gaidīs paši sev tuvāku internetu. Bet laukos tikmēr pretēji reklāmu saukļiem arvien būs jācieš.
