Ceļu satiksmes drošības direkcijas ēkā Rīgā, Bauskas ielā, veidojas autovadītāju rinda, kas vēlas piereģistrēt vai noņemt no uzskaites savus spēkratus. Klientus apkalpo gan pirmajā, gan otrajā stāvā, uz kuru dodoties augšup, jāpaiet garām uzņēmumam „Mogo.lv”, kas piedāvā izsniegt aizdevumu pret auto kā ķīlu. Vienlaikus šoferim ir tiesības ikdienā izmantot savu auto, taču tas turpat CSDD telpās tad jāpārreģistrē kā „Mogo.lv” īpašums. Klientu uzņēmumam netrūkst, par to liecina arī nelielās rindas pie „Mogo.lv” apkalpošanas lodziņiem. Skeptiski šajā virzienā noraugās kāds vīrietis, kas šurp ieradies reģistrēt savu jauno auto:
''Tas nav pareizi, ja tā ir valsts iestāde. Es arī zinu, cik grūti pēc tam to aizdevumu ir atmaksāt. Es uzskatu, ka tas vispār nav godīgi. Tur iet cilvēki, kuriem kredītu atsaka banka, bet tur viņi pārmaksā. Daudzi pat neparēķina, cik daudz pēc tam jāpārmaksā, cilvēki dzīvo tikai šodienai. Kas būs rīt, par to vēl nedomā. Daudzi mūsu valstī dzīvo tikai šodienai.''
Ēka Bauskas ielā pieder Ceļu satiksmes drošības direkcijai, kas telpas otrajā stāvā iznomā „Mogo.lv”.
''Ja tas klientiem ir ērti, tad mēs esam apmierināti, ka viņi šādu pakalpojumu saņem. Būtībā šāds legāls bizness ir Latvijā atļauts, mums nav pamata apšaubīt, ka viņi darītu kaut ko, kas nav atļauts,'' komentē CSDD pārstāvis Jānis Aizpors.
Savus pakalpojumus kreditētāji piedāvā arī Valsts zemesgrāmatas nodaļā Rīgā. Tur uzgaidāmajā telpā izvietoti gan „Bigbank”, gan „Westcredit” informatīvie plakāti un bukleti. Radio izdodas sazvanīt „Bigbank” vadītāju Latvijā Arti Bērziņu, kurš neslēpj, ka šādi uzņēmums veiksmīgi piesaista jaunus klientus:
''„BigBank” piedāvā nekustamā īpašuma aizdevumu pret ķīlu, mums tagad ir ļoti labs piedāvājums ar samazinātu likmi tieši tiem, kas izmantos to īpašo piedāvājumu, ko var atrast bukletā, zemesgrāmatā. Bieži vien dzīvokļu īpašnieki vai kaut kādi nekustamo īpašumu tirgus spēlētāji, viņi apgrozās Zemesgrāmatā. Zemesgrāmata ir tikai nomnieks šai te adresei, birojam, par kuru mēs runājam, un īpašnieks ir pavisam kas cits.''
Lai gan atšķirībā no CSDD šī ēka pieder privātam uzņēmējam, telpu nomnieki no Zemesgrāmatas un Tiesu administrācijas, kas atrodas turpat un ir Tieslietu ministra pārvaldībā esoša valsts pārvaldes iestāde, stāsta, ka iepriekš reklāmas neesot pamanījuši un šāda prakse noteikti neesot atbalstāma.
''Šajā gadījumā ir tā, ka Tiesu administrācija ar ēkas īpašnieku, kas ir SIA „Forburgas biroju centrs” ir noslēgusi nomas līgumu par telpu nomu Tiesu administrācijas un Zemesgrāmatas nodaļu vajadzībām. Tiesu administrācija šajās telpās nav izvietojusi minētās reklāmas. Visas reklāmas ēkas publiskajā lietošanā, iekštelpās un ap ēku ir ēkas īpašnieka pārziņā. Ēkas īpašnieks nav informējis mūs vai saskaņojis, vai kādā citā veidā paziņojis mums par reklāmu izvietošanu, tāpēc par minēto situāciju esam lūguši skaidrojumu arī ēkas īpašniekam,'' klāsta Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā stāsta, ka stingrākas reklāmu izvietošanas prasības esot ministrijām, kurām jāsaskaņo jebkurš informatīvais materiāls, kas pieejams ministrijas viesiem. Šādi aizliegumi neattiecoties uz CSDD un Zemesgrāmatas nodaļām, tāpēc konkrētajos gadījumos varētu runāt vien par to, vai šāda prakse ir ētiska un atbalstāma.
''Protams, šajā brīdī varētu runāt arī par ētiku kā tādu, bet šajā brīdī ir jāsaprot, kādā veidā tā reklāma nonāk līdz tai vietai. Piemēram, ministrijā netiek izvietota šāda informācija, bet, piemēram, CSDD ir komerciestāde. Šeit ir vairāk stāsts par mārketingu - kā reklāmdevējs izvēlas šo te vietu un mēģina sasniegt vēlamo auditoriju,' 'skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde.
Auditoriju sasniegt neesot aizliegts, arī tādā gadījumā, ja aktīvi reklamējas ātrie aizdevēji, kurus īpaši uzrauga pats Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
