Panorāma

Somijā skan latviešu valoda

Panorāma

Ātruma rekordi uz Jelgavas šosejas

Domā, kā mazināt avāriju skaitu

Asiņainie ceļi: Amatpersonas sola labot ceļu kvalitāti un stingrāk sodīt pārkāpējus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pēc melnā janvāra uz Latvijas ceļiem, kad bojā gāja 22 cilvēki, tostarp bērni, atbildīgās iestādes beidzot intensīvi sākušas meklēt risinājumus. No amatpersonu teiktā saklausāmi ne vien solījumi turpmāk vairāk rūpēties par ceļu kvalitāti, bet arī plāni par stingrākiem noteikumiem autovadītājiem un gājējiem.  

Jau pagājušonedēļ situācija apspriesta Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēde, bet otrdien situācija tika vērtēta Saeimā.

Situācija uz Latvijas ceļiem parlamenta uzraugošajā komisijā tiek vērtēta ik gadu, taču šoreiz diskusijām ir daudz asāks konteksts. Janvārī ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 22 cilvēku - gandrīz trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākoties tas notika tādēļ, ka brauktuves klāja tā dēvētais melnais ledus un autovadītāji netika galā ar spēkrata vadību.

Atbildīgo iestāžu vadība atskaitījās, ko tad darījusi, lai šādu avāriju skaitu mazinātu.

„Ir ieviesta preventīva kaisīšana laika posmā no sešiem rīta līdz pat sešiem vakarā, kad brauktuvei ir jābūt nokaisītai tā, lai nebūtu melnais ledus. Līdz ar to Autoceļu uzturētājam ir uzdots veikt preventīvo jeb apsteidzošo brauktuves apstrādi ar pretslīdes materiāliem uz A, A1 kategorijas autoceļiem,” stāstīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Daļai deputātu un atbildīgo ierēdņu gan redzējums par atbildīgo dienestu sagatavotību un iespēju jau laikus darboties gan atšķīrās.

„Man rodas tāda sajūta, rudens pēkšņi iestājas, neviens to nezina, ka būs tumšais laiks, ka būs slikta redzamība, ka mums ziema... Kādi mums laika apstākļi decembrī, janvārī, nu atvainojiet, jebkurš autovadītājs jums to varēs izstāstīt,” neapmierinātību pauda deputāts Jānis Ādamsons („Saskaņa”).

„Decembra sākumā es braucu uz Gulbeni, nu tur varēja likt klāt slidas tāpēc, ka ceļi absolūti nav kaisīti!” piebilda Ādamsons.

“Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs gan klāstīja, ka pēc viņa rīcībā esošajiem datiem „normatīvi nekad netiek pārkāpti un lielāka problēma ir tā, ka finansējuma trūkst un nav ceļu fonda”.

Un finansējums, kas netiek izlietots līdz 31. decembrim, pazūd. Ja būtu ceļu fonds, mums būtu vieglāk pildīt normatīvus, kādi mums ir,” skaidroja Kononovs.

Gan policijas, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji uzsvēra arī autovadītāju atbildību. Viens no biežākajiem autoavāriju iemesliem ir atļautā ātruma pārsniegšana. To parādot arī dati par laiku, kad uz ceļiem darbojās ievērojams skaits fotoradaru, un laiku pēc tam.  Bojāgājušo skaits palielinājies teju par ceturto daļu, bet ievainoto - par 12%i. Tāpēc policijā cer, ka situācija atkal mainīsies, līdz ar valsts iegādāto fotoradaru skaita pieaugumu.

ĀTRUMA REKORDI UZ JELGAVAS ŠOSEJAS

  • Rīgas – Jelgavas šosjeā radaru fiksētais lielākais ātrums ir 209 kilometri stundā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Par autovadītāja dzimumu un vecumu mums informācijas nav, bet auto marka  - BMW 318.
  • Arī otrs anti-rekords pieder „BMW 520” vadītājam - 169 km/h uz tā paša Jelgavas ceļa.
  • Pērn, pusgada laikā vien četri Valsts policijas rīcībā esošie pārvietojamie fotoradari fiksējuši 6477 ātruma pārkāpumus.
  • Vairāk nekā 100 000 reižu noformēti protokoli par ātruma pārsniegšanu. 

Šobrīd policijai ir četri pārvietojamie fotoradari. Bet jau šomēnes uz Latvijas ceļiem sāks darboties arī 16 stacionārie ātruma fiksētāji. Turklāt kādā no nākamajiem iepirkumiem plānots iegādāties jauna principa fotoradarus, kas ātrumu fiksēs ne vien noteiktā vietā, bet veselā ceļa posmā.

Šobrīd top arī jauni Ceļu satiksmes noteikumi, kuros, piemēram, plāno ierobežot atļauto ātrumu. Uz grants ceļiem tas nedrīkstēs būt lielāks par 80 kilometriem stundā arī ārpus apdzīvotām vietām.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā uzsver, ka liela nozīme ir auto tehniskajam stāvoklim, īpaši riepām. Nereti to vecums pārsniedzot pat desmit gadus. Taču, pat ja vizuāli šādas riepas šķiet labā stāvoklī un arī protektori nav nodiluši, bremzēšanai tās ir praktiski nederīgas. Tādēļ viens no priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai paredz stingrāku riepu kontroli.

Policija stingrāk uzmanīšot arī gājējus, lai te nešķērsotu ielas neatļautās vietās, bet tumšajā laikā nēsātu atstarojošās vestes.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti