Ašeradens vēl šogad plānoja atgriezties Saeimā, lai uzņemtos „Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja amatu.
Ašeradens pēc partijas valdes sēdes pauda, ka process bija diskreditēts, pēc viņa lēmuma atstāt ministra amatu, lai uzņemto frakcijas vadību, publiski izskanēja iespējamo kandidātu vārdi, viņi tika apspriesti, lai gan tā nevajadzētu būt. Ašeradens paliks ministra amatā līdz šīs valdības pilnvaras beigām.
Solvita Āboltiņa
dzimusi 1963.gada 19.februārī Rīgā
1986.g. beigusi LVU, Juridiskā fakultāte, jurists
- 1993.g. sākusi strādāt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā
- 2002.g. - Ārlietu ministrijas Konsulārais departamenta direktore
- 2002.g. - 8.Saeimas deputāte no “Jaunais Laiks” saraksta uz laiku, kamēr mandātus nolikuši Repšes valdības ministri no JL. Kļuva par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju
- 2004.g. - tieslietu ministre Aigara Kalvīša valdībā
- 2006.g.- Ievēlēta par 9. Saeimas deputāti “Jaunais laiks”
- 2008.g. - ievēlēta “Jaunais laiks” valdes priekšsēdētāju
- 2010.g.- Ievelēta par 10. Saeimas deputāti no partiju apvienības "Vienotība" saraksta, kļuva par Saeimas priekšsēdētāju
- 2010.g. - ievēlēta par 10.Saeimas deputāti; ievēlēta par Saeimas priekšsēdētāju
- 2011.g. - politisko partiju apvienības "Vienotība" priekšsēdētāja
- 2011.g. - ievēlēta par 11. Saeimas deputāti no apvienības "Vienotība" saraksta; ievēlēta par 11.Saeimas priekšsēdētāju
- 2014.g. – Partijas “Vienotība” priekšsēdētāja
- 2014.g. - kļuvusi par 12. Saeimas deputāti (J. Junkurs nolicis deputāta mandātu)
Tikmēr Āboltiņa, kas arī bija ilggadējā partijas vadītāja, no partijas izslēgta.
Šis lēmums gan nebija vienbalsīgs, par viņa izslēgšanu balsoja 8 valdes locekļi. Kopumā “Vienotības” valdē ir 15 cilvēki.
Pēc Ašeradena vārdiem, ekonomikas ministra kandidātu izvirzīšanas procesu esot diskreditējusi Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Tāpēc valde vienojās izslēgt Āboltiņu no partijas.
“Šobrīd „Vienotības” frakcijas vadītāja ir pretnostatījusi gan frakcijas darbu pret valdes darbu, un šajā situācijā, es kā partijas priekšsēdētājs, nespēju akceptēt šāda veida intrigas, kas bija ierastas „Vienotības” darbā. Liku valdei šodien priekšā balsot par frakcijas vadītājas izslēgšanu no partijas, un saņēmu valdes atbalstu Āboltiņas kundzes izslēgšanai no partijas, un tātad valde ir pieņēmusi šādu lēmumu,” sacīja Ašeradens.
Par „Vienotības” priekšsēdētāju ievēlētā Arvila Ašeradena lēmums nolikt ekonomikas ministra pilnvaras, lai atgrieztos Saeimā, „Vienotībā” izraisījis domstarpības par to, kam jākļūst par Ašeradena pēcteci ekonomikas ministra amatā. Izskanējuši teju desmit kandidātu vārdi, no tiem īpaši izcelti četri.
Šķietami labākās izredzes bija bijušajam Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram, Rīgas domes opozīcijas deputātam Vilnim Ķirsim. Šovasar viņš bija Ašeradena konkurents cīņā par „Vienotības” priekšsēža amatu, taču dienu pirms kongresa atsauca savu kandidatūru par labu Ašeradenam.
Izpildvaras darba specifiku pārzina arī pašreizējā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka. Viņa savulaik bijusi Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, kādu laiku arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.
Vairākus gadus ilga pieredze Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā ir arī bijušajai Saeimas deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Bet no Latgales ievēlētie „Vienotības” deputāti Anrijs Matīss, Aldis Adamovičs un Dzintars Zaķis ekonomikas ministra amatam pieteikuši kādreizējā Saeimas deputāta un bijušā Daugavpils mēra Jāņa Lāčplēša kandidatūru, taču, ņemot vērā, ka pārējo kandidātu pieredze izpildvarā un sadarbībā ar parlamentu ir krietni lielāka, viņa izredzes drīzāk bija vērtējamas kā mazas.
Jau ziņots, ka Ašeradens amatu nolēmis pamest, lai atgrieztos Saeimā un no Solvitas Āboltiņas pārņemtu “Vienotības” frakcijas vadīšanu. Āboltiņa drīzumā plāno aiziet no Saeimas un atgriezties darbā Ārlietu ministrijā.
