Rīgas Austrumu slimnīcas fonds sola ikvienam ziedotājam naudu atdot, ja viņš izteiks tādu vēlēšanos. Bet lielākās labdarības organizācijas “ziedot.lv” pieredzē vēl nav bijis gadījums, kad ziedotājs naudu prasītu atpakaļ.
2.aprīlī viss notika strauji. Strauji pasliktinājās Jāņa Rozentāla veselība un viņu veda uz Tartu. Tur bija plānota aknu pārstādīšana, ko valsts pieaugušajiem neapmaksā. Strauji vajadzēja milzu summu - no 75 līdz 100 tūkstošiem eiro, un Lieldienu brīvdienu laikā šī nauda tika saziedota ar uzviju.
Tad sekoja vēl labākas ziņas – ārsta organisms atguva spēju pretoties notiekošajam un transplantācijas vietā pietiek ar zālēm. Tās ārsts saņem Latvijā. Viņš pats izteicis vēlēšanos saziedoto naudu novirzīt smagi slimu bērnu ārstēšanai brīžos, kad valsts atbalstu nesniedz.
“Mums vēl nav rēķins no Tartu, bet mēs vēršamies pie ziedotājiem - vai mēs varam izmantot šo naudu citiem mērķiem vai atskaitīt atpakaļ, mēs esam gatavi to darīt,” saka slimnīcas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs Ardis Platkājis.
Rozentālam ziedoja vairāk nekā 4000 labdaru. Pagaidām neviens ziedotājs – ne privātpersona, ne uzņēmums – nav izteicis vēlēšanos ārstam ziedoto naudu atgūt.
Latvijas likumdošana paredz, ka ziedotājam ir tiesības lemt par saziedotās naudas izlietojumu. Gadījums ar ārstu ir ar laimīgām beigām. Diemžēl gadās, ka cilvēks, kam nauda ziedota, mirst.
“Ziedot.lv” parasti šādos gadījumos lūdz tuviniekiem atļauju ziedoto naudu izmantot identiskiem mērķiem. Ja ziedots zāļu iegādei – tad nopirkt zāles citiem. Ja ugunsgrēka gadījumā tiek ziedots mājas atjaunošanai un nauda paliek pāri, summu pārskaita citam ugunsnelaimē cietušam.
“Šo gadu laikā mums ir bijušas vairākas nesaprašanās, cilvēkiem liekas, ka viņi grib naudu atpakaļ, mēs sakām – lūdzu, nāciet. Neviens nav atnācis. Un mana sajūta ir, ka tie, kas tagad kuļ to ūdeni, tie nav ziedotāji. Jo ziedotājam parasti nav svarīgi – tas ir ārsts vai pensionārs,” uzskata “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Labdarības organizācijas uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tam, kā nauda izlietota, labdarības organizāciju interneta mājaslapās parasti var sekot līdzi arī ziedotāji.
“Ziedošana ir sirdsdarbs, negaidi paldies, neskaties, bet labdarības organizācijai gan ir pienākums atskaitīties. Un tam, kurš ir saņēmis, ir ētisks pienākums pateikt paldies. Jā, tā ir svēta lieta,” saka Dimanta.
Arī ārsta Rozentāla gadījumā slimnīcas fondam vēl būs jāsaņem attiecīgās valsts institūcijas atļauja saziedoto naudu novirzīt citiem mērķiem. Bet dakterim tagad galvenais atgūt spēku un veselību. Viņš ir kopā ar ģimeni un ārstējas ambulatori, sekojot Tartu mediķu ieteikumiem.
