Šobrīd vēža pacientiem pēc ķīmijterapijas zālēm, kuras apmaksā valsts, pašiem jādodas uz aptieku, tad tās jānogādā stacionārā, kur medmāsa devu ievada. VM šo kārtību iecerējusi mainīt.
Proti, šīs zāles valsta varētu iepirkt centralizēti, izlaižot aptieku posmu, un cilvēki tās varētu saņemt uzreiz stacionārā.
Veselības ministrija apgalvo, ka tieši iespēja nopirkt zāles lētāk ir galvenais ieguvums. Ministrija saskaitījusi, ka trīs gadu laikā varētu ietaupīt ap 1,8 miljoniem eiro.
“Ja mēs šobrīd paskatāmies stacionārā iepirktās zāles, ja mēs redzam - ķīmijterapijas zāles ir tikušas iepirktas lētāk, kāpēc valsts šobrīd nevar mēģināt darīt to pašu un iepirkt visiem lētāk? Kāpēc mums kompensācijā ir jāpārdod dārgāk? Turklāt pacientam ar ķīmijterapiju ir pašam jāiet uz aptieku ar recepti un jāiet no aptiekas atkal uz to stacionāru! Mēs gribam viņam šo posmu atvieglot!” stāsta VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Taču ministrijas ieceri nozarē nesteidz atbalstīt. Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis to dēvē par absurdu, uzsverot, ka onkoloģiskās slimības ir dažādas un vairumā nopirktās zāles var nederēt visiem pacientiem.
Arī farmācijas nozarē jauno kārtību neatbalsta.
Piemēram, holdinga “Repharm” vadītājs Dins Šmits bažījas, ka vienotā valsts iepirkumā uzvarējusī firma pēkšņi var nespēt zāles vajadzīgajos apjomos piegādāt. “Mēs tagad uzvarēsim, mūsu lētais ražotājs, kurš uzvarējis, tagad pateiks – “Mums situācija mainījās, mēs vairs nevaram piegādāt!” saka Šmits.
Līdzīgs viedoklis ir arī Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājam Mārcim Rutulim. “Mums ir tenderu pieredze. Šeit būtiskākais risks, ko es redzu, ir tas, ka ir zāļu apgādes risks. Skaidrs, ka būs kaut kas par daudz un būs kaut kas par maz. Līdz ar to cietīs pacients; otrkārt, šī pacienta un ārsta sadarbība, jo pacients domās, ka ārsts pie kaut kā ir vainīgs utt. Tātad apgādes problēmu es redzu viennozīmīgi,” skaidro Rutulis.
“Benu” aptieku vadītāja Vizma Vīksna piekrīt, ka ministrijas piedāvātā zāļu izsniegšanas kartība būs ieguvums pacientiem, jo slimniekiem nebūtu jādomā par zāļu pareizu uzglabāšanu.
Taču aptiekas zaudēs stabilu klientu, līdz ar to arī daļu peļņas.
“Ja es skatos no šī skatu punkta, ka kaut kāds sortiments aptiekā netiks piegādāts, netiks tirgots, tas samazinās aptiekas apgrozījumu un līdz ar to aptiekas peļņu. Ja es skatos no šī skatu punkta, tad aptieka ir ieinteresēta, ka šis zāles tiek pirktas no aptiekas. Tā ir garantēta valsts kompensējamo medikamentu apmaksa no valsts,” norāda Vīksna.
Ministrijas izstrādātā kārtība atvieglotu slimnieku dzīvi, piekrīt onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe. Taču arī viņa uzsver, ka nedrīkst piemirst par to, ka katrs slimnieks ir individuāls - ja vienam konkrētās zāles palīdz, tad citam tās var radīt kādas papildu blaknes.
„Mūsu bažas ir par to, ka, veicot šos iepirkumus slimnīcās vai stacionātos, būtu svarīgi ņemt vērā, ka ir pacienti, kam vispārējās līnijas medikamenti ne vienmēr palīdz, un līdz šim aptiekās, pacientam piemaksājot, varēja dabūt to specifiskāko sev, kas viņam vairāk atbilda,” norāda Berķe.
VM ierēdne Kaupere šīs bažas noraida, uzsverot, ka valstij ir jānodrošina kvalitatīvu, efektīvu un drošu zāļu izsniegšana pacientiem.
Otrdien VM sagatavotos normatīvo aktu grozījumus bija paredzēts skatīt valdībā, taču lemšana par šo jautājumu atlikta uz nedēļu.
Jūsu stāstus un informāciju par Farmācijas neredzamo varu uzklausīsim arī pa Latvijas Radio ziņu dienesta karsto tālruni 25415033
