Pagaidām gan Vidzemes slimnīcas speciālisti nedraud ar dežūru skaita samazināšanu un darba attiecību pārtraukšanu, kā to solījuši kolēģi citviet, ja problēma nekavējoties netiks risināta.
Prasību palielināt atalgojumu un tuvākajā laikā risināt finansējuma problēmas nozarē parakstījuši Vidzemes slimnīcas dzemdību speciālisti, vecmātes, bērnu ārsti un bērnu māsas.
Mediķi vēstulē vērš uzmanību uz personāla trūkumu un to, ka bez virsstundām vai strādāšanas vairākās darbavietās nav iespējams nopelnīt konkurētspējīgu atalgojumu.
Pašlaik Vidzemes slimnīcā ārstu darba samaksas likme pirms nodokļu nomaksas ir līdzīga pārējām - aptuveni 5 eiro, bet vecmāšu - 3 eiro stundā. Speciālisti arī norāda, ka dzemdību tarifa palielināšana par 50 eiro algu neietekmē - pieaugums jūtams vien par dažiem centiem. Lai arī turpmāk varētu nodrošināt kvalitatīvu darbu, mediķi arī no valsts puses vēlas just atbalstu.
“Tas jau ir ilgstoši, un vienkārši mēs nejūtam, ka kādu tas uztrauktu. Darbs jau mums jādara neatkarīgi no tā, vai mēs saņemam to algu vai ne. Tāpēc jau arī sabiedrība īsti nesaprot, kāpēc tie mediķi, medicīnā strādājošie, ir tik pārguruši un mazsmaidīgi,” saka ginekologs, dzemdību speciālists Kristaps Šneiders.
Vidzemes slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļā strādā 37 speciālisti, bet vēstuli parakstījuši 17 mediķi, kuri gan savu viedokli kameras priekšā paust nevēlas.
Taču vēstulē viņi ir uzsvēruši, ka jau gadiem ilgi jūtas nenovērtēti, un pieļauj, ka kādā brīdī tas var apdraudēt palīdzības sniegšanu Vidzemes reģiona grūtniecēm.
Ik gadu slimnīcā pieņem vairāk nekā 1100 dzemdības, no kurām trešdaļa ir operatīvās manipulācijas, piemēram, ķeizargriezieni. Turklāt dzemdību speciālistu darbs jau neaprobežojas ar noteiktām darba stundām - viņi nodrošina nepārtrauktu neatliekamo palīdzību arī brīvdienās un svētku dienās.
Vidzemes slimnīcas vadība norāda, ka atalgojumu visiem medicīnā strādājošajiem iespēju robežās cenšas palielināt katru gadu, taču uzsver, ka problēma beidzot būtu jārisina valstiskā līmenī.
SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs atzīst, ka “zināmi trauksmes zvani jau tiek zvanīti vairākus gadus, ka ne tikai ginekoloģijā trūkst darbinieku, bet trūkst vispār veselības aprūpes sistēmā gan ārstu, gan māsu, kas varētu strādāt”.
“Protams, šeit ir tā problēma, ka rezidentūrā valsts apmaksātās ārstu vietas ir mazāk, jādomā, kā palielināt šo vietu skaitu kaut vai par maksu,” norāda Muskovs.
Speciālisti gaida, ka tuvākajā laikā valdība izstrādās konkrētu plānu, kā problēmu risināt.
Jau ziņots, ka veselības ministre Anda Čakša atzīst - zems atalgojums veselības aprūpes jomā ir aktuāla problēma, jo uz cilvēkresursu rēķina ir taupīts ilgstoši, un bez papildu naudas algām sistēmu nevarēs sakārtot. Lai sakārtotu atalgojumu veselības aprūpē, gadā nepieciešami papildu 150 miljoni eiro, un ministre uzsvēra, ka tā būs viņas prioritāte, bet šobrīd viņa neredz, kur iegūt šos līdzekļus šogad.
Iepriekš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vecmātes un jaundzimušo ārsti iesniedza protestu savai priekšniecībai un Čakšai, atsakoties turpināt pieņemt dzemdības par tik zemu atalgojumu. Stradiņa slimnīcā tas ir vēl mazāks nekā Rīgas Dzemdību namā, kur vecmātes un ārsti neapmierinātību ar zemo atalgojumu pauda jau iepriekš. Arī Liepājas reģionālās slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas bloka ārsti un medicīnas darbinieki atklātā vēstulē Veselības ministrijai norāda uz problēmām, ko rada zemais atalgojums nozarē, un brīdina, ka nākotnē tas var apdraudēt dzemdniecības nozares kvalitāti.
