Arī pēc liecībām par vardarbību Jelgavas bērnunamā bērni turpina tajā dzīvot

Viss, kas notiek bērnunamā, paliek bērnunamā. Tā pārfrāzējot filmas citātu var teikt par institūcijām, kur pašlaik dzīvo nepilns pusotrs tūkstotis Latvijas bērnu.  Bērnunamos parasti nav iespējas iekļūt cilvēkiem, kuri nav daļa no sistēmas. Ja kāds ziņo par pārkāpumiem pret bērniem, izmeklēšana nereti beidzas bez vērā ņemamiem rezultātiem. Tāpēc sistēmas aculiecinieki visbiežāk izvēlas klusēt.

Taču ekspertu grupa, kas deinstitucionalizācijas procesa ietvaros bērnunamos izvērtēja bērnu vajadzības Jelgavas sociālās aprūpes centrā, nolēma pārtraukt klusēšanas apli, atklājot Jelgavas bērnunamā redzēto – psiholoģisku un fizisku vardarbību pret bērniem, par kur vēsta Latvijas Radio un LTV stāstu sērija „Sistēmas bērni”.

Pretēji likumam nošķir brāļus un māsas

Andrija Likova ir psiholoģe, viena no izvērtētājiem, kuriem deinstitucionalizācijas procesa ietvaros vajadzēja novērtēt bērnunamu bērnu vajadzības. Par piedzīvoto Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā grupas dalībnieki nespēja klusēt. Viņu visvairāk pārsteidza, ka brīžos, kad viņa mēģināja novērst neadekvātu rīcību, piemēram ēdiena bāšanu mutē ar varu, aprūpētājs absolūti nereaģēja.

Andriju pārsteidzis, ka bērnunama personāls šādi rīkojies izvērtētāju klātbūtnē, turklāt rīcība bijusi atkārtota.

Ar dažādām vardarbības epizodēm viņa esot saskārusies gandrīz katru reizi, kad strādājusi.

Vienā no tām sodīta aptuveni 10 gadus veca meitene par pārāk skaļu runāšanu.

„Pēkšņi aprūpētājs pieskrien pie jaunās meitenes un sāk raut un vilkt aiz matiem, un uz manu iejaukšanos un tādu bļaušanu, jāteic arī es bļāvu, jo tā bija situācija, kurā uz saucieniem vai teikumiem nereaģēja šis aprūpētājs... Tikai tad, kad es devos klāt un noņēmu roku, tikai tad tika palaista vaļā meitene,” atceras psiholoģe.

Stāstīto epizožu ir daudz, bet bērnunama vadība lielāko daļu noliedz.

„Cik es zinu, tajā ziņojumā ir rakstīts, ka darbinieki ir vardarbīgi izturējušies pret bērniem, mēs diemžēl tādas lietas neesam novērojuši, redzējuši,” saka Jelgavas bērnunama vadītāja Maija Neilande.
 

Kā vienu no būtiskiem pārkāpumiem Andrija Likova uzskaita brāļu un māsu šķiršanu adaptācijas procesā. Bērni viņai esot stāstījuši, ka viņiem trūkst tuvinieka.
 

„Pārdzīvo viens par otru, jo tā ir retraumatizācija. Es vēlreiz gribētu uzsvērt – viņi ir tikko nošķirti no ģimenes, un tad viņi tiek nošķirti viens no otra. Un par tiem pārdzīvojumiem, kā viņi paši to atzīst, nav iespēju ar kādu no pieaugušajiem pārrunāt,” stāsta psiholoģe.

Bērnunama vadītāja LTV apgalvo, ka „šobrīd tāda diemžēl ir kārtība un likumā konkrēti nav noteikts”.

Taču patiesībā Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts pavisam konkrēti.  Par bērniem, kas no ģimenes izņemti vardarbības, sociālās aprūpes trūkuma vai sociālās vides dēļ, 27. panta 4. punktā melns uz balta rakstīts:

“vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs”.

Vadītāja un viņas vietniece norāda, ka brāļi un māsas iestādē pārsvarā dzīvo šķirti vismaz pēdējos piecus gadus.

„Mums tāds modelis ir bijis pirms gadiem pieciem vai sešiem, bet tas neattaisnojās. Lielie bērni bija piekusuši mājās, viņi jau skatās, bija strīdi savā starpā, prasījās uz citu grupu, mēs esam tā strādājuši,” stāsta direktores vietniece Ina Ivanova.

Kamēr notiek izmeklēšana – bērni turpina dzīvot tajā pašā iestādē

Bērni liecībās arī stāsta, ka viņus par sliktu uzvedību, arī par neatļautu vielu lietošanu nereti nogādā psihoneiroloģiskajās slimnīcās.

Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieks Andris Lakstīgala atzīst, ka bērni, uzzinot, kur viņus ved, nereti centās aizmukt, tāpēc iestādes vadība iesaista pašvaldības policiju.

„Protams, ir nepieciešams, lai varētu to bērnu nogādāt šajā iestādē, protams, no rīta, kad bērni mostas augšā, tad arī viņus uzraugot pavadām līdz ārstam – speciālistam,” stāsta Lakstīgala.

Jelgavas pašvaldības policijā stāsta – uz psihoneiroloģisko slimnīcu jeb Ģintermuižu bērnus ved vairākas reizes mēnesī.

Pēdējo mēnešu laikā gan neesot bijis vajadzības pavadīt bērnus uz psihoneiroloģisko slimnīcu, un tas saskan arī ar izmeklēšanas laiku Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrā.

Bērnu liecībās lasāms, ka viņiem draud ar psihoneiroloģisko slimnīcu, ja neklausīs. Pierādīt, ka uz slimnīcu ne vienmēr ved tikai tos, kuriem nepieciešama speciālistu palīdzība, nav viegli.

Taču par kopējām tendencēm Latvijā lasāms 2015. gada martā tiesībsarga ziņojumā Ministru kabinetam:

“Slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka bērni, kuri dzīvo bērnunamos, tiek stacionēti psihoneiroloģiskajās slimnīcās desmitiem reižu biežāk nekā bērni, kuri dzīvo ģimenē vai ģimeniskā ārpusģimenes aprūpē”.

Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” personāls apliecina - pēc Tiesībsarga biroja ziņojuma bērnu skaits, ko sūta no bērnunamiem, sarucis. Un tomēr paši joprojām konstatē, ka bērni dažkārt atsūtīti bez  pamatota iemesla. Tad uzņemšanu atsaka, stāsta „Ģintermuižas” Bērnu nodaļas vadītāja Ludmila Zilbermane.

„Vismaz pagājušogad pāris reizes bija, kad mēs nepaņēmām,” saka Zilbermane.

Ģintermuižas ārstes stāsta – lielākajai daļai bērnu, kuriem slimnīcā jāuzkavējas, kā slimības cēloni var ierakstīt „smaga dzīve”.

„Viņam uz smagās dzīves fona izveidojas vai neirotiskas reakcijas, vai depresīvi uzvedības traucējumi, izteikti adaptācijas traucējumi ar agresiju vai pašagresiju, kad viņš galīgi nemācās,” stāsta Zilbermane.

Jelgavas pašvaldības sociālais dienests bērnunamos pārbauda, vai telpām ir pietiekama kvadratūra uz vienu bērnu, vai ievērotas higiēnas prasības. Savukārt bāriņtiesa, kas bērnus ievieto aprūpes centrā, par izvērtētāju norādītajiem pārmetumiem ir lakoniska.

„Tad, kad tiks saņemts gala novērtējums un kad visas institūcijas ar šo gala novērtējumu iepazīsies, izvērtēsim, tad arī dosim attiecīgu novērtējumu,” saka bāriņtiesas vadītāja Irisa Guntra Turčinska.

Bet psiholoģe Andrija Likova atgādina – „ja ģimenē kaut kas līdzīgs notiek, valsts institūcijas rīkojas, izņem ārā no institūcijām bērnus, nogādā krīzes centros un aprūpes centros”.

Šajā situācijā, kad par iespējamu vardarbību ziņo gan liecinieki, gan paši bērni, viņi turpina dzīvot tajā pašā aprūpes centrā arī izmeklēšanas laikā.  

Jau vēstīts, ka visu vērtētāju ieskatā konstatētie pārkāpumi apkopoti septiņos iesniegumos un iesniegti atbildīgajām iestādēm. Pašlaik notiek izmeklēšana, no amata pienākumu pildīšanas atstādinātas trīs aprūpētājas. Vēl ir virkne iespējamo pārkāpumu, kas jāvērtē veselības inspekcijai.