Cēsu 2.pamatskolā skolotājas Ingrīdas Brizgas nodarbībās skolēni mācību saturu apgūst radošā veidā, lai zināšanas un prasmes izmantotu arī dzīvē. Vēl pirms uzsākta jaunā kompetenču pieejas aprobācija mācību saturā, reizi nedēļā viņa piedalās Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra rīkotās pedagogu apmācībās, izvērtējot, kuras lietas jau darbojas esošajos standartos un no kurām vajadzētu atteikties.
“Palasot, kas nabaga bērniem pirmās sešās klasēs ir jāiztur dabaszinībās, man viņu ir žēl. Tātad, ir klusa cerība, ka varētu sakārtot tās pamatlietas, kas katram bērnam ir jāzina, lai arī tiem pirmajiem sešiem nav tā pārslodze tik liela," saka Brizga.
Kompetencēs balstīts mācību saturs skolās nav nekas jauns, stāsta skolas direktore Ija Brammane. Pedagogi jau praktizē radošu pieeju mācību vielas apguvē, piemēram, iesaistot gan viedierīces, gan zināšanas pielietojot pilsētvidē.
Savukārt jauno mācību satura kompetenču aprobāciju viņa vērtē pozitīvi, jo pašreizējā izglītības satura modelī nav vienota kompetenču pieeja visiem mācību priekšmetiem.“Ieguvēji būs ne tikai skolēni, bet arī skolotāji, jo pats galvenais, manuprāt, šobrīd ir arī atbildēt bērniem uz jautājumu, uz mūžīgi uzdoto jautājumu, kur šos mācību materiālus, ko mēs mācāmies ik dienu, kur tas noder dzīvē un ļoti būtiski mācību procesu sasaistīt ar reālo dzīvi," norāda Cēsu 2.pamatskolas direktore Ija Brammane.
Vērtējot, kā līdz šim izdevies ieviest kompetenču pieeju mācību saturā, Ingrīda Brizga norāda, ka caur reāliem piemēriem bērni daudz labāk saskata sakarības, kā teoriju pielietot praksē.
“Man patīk, ka skolēni paši sāk izvirzīt jautājumus, kas viņam, piemēram, kādu tēmu apskatot no mūsu sarunas vai no mūsu kopējās darbības sāk šķist interesanti. Viņi izrāda iniciatīvu, kā risināt šo jautājumus," pauž Brizga.
Kā būtisku vajadzību kompetenču ieviešanai mācību saturā, skolas direktore uzsver sadarbību starp dažādu mācību priekšmetu pedagogiem, kā arī pārskatīt mācību vidi, izglītības procesā iekļaujot visu skolas teritoriju.
