Prezidents uzskata, ka tas likumdošanas procesu padarītu caurskatāmu, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kādas personas piedalījušās likuma izstrādē. Tāpat izmaiņas ļautu izvairīties no sasteigtiem pēdējā brīža risinājumiem, kuros ir liela kļūdu iespēja.
“Tikai sniedzot atbildes uz minētajiem jautājumiem, ir iespējams rūpīgi izvērtēt iespējamā likuma nepieciešamību un piedāvātā risinājuma piemērotību,” paziņojumā medijiem norādīja Vējonis.
Lai varētu izprast likumdevēja gribu un likumā ietvertā regulējuma mērķi, Valsts prezidents aicina Saeimu pārņemt Igaunijas parlamenta labo praksi, ka atbildīgā komisija par katru likumprojektu sagatavo skaidrojošu ziņojumu. Tajā ietver informāciju par likumprojekta sagatavošanas gaitu, pamatojumu, kāpēc kādi priekšlikumi atbalstīti, bet citi noraidīti, kā arī informāciju par iesaistīto pušu, ekspertu un priekšlikumu iesniedzēju apsvērumiem. “Biežās izmaiņas likumos un normatīvo aktu plūdi nereti rodas no tā, ka tiek pieņemts nepārdomāts regulējums, kurš ir pastāvīgi jāmaina un jāpilnveido,” uzsvēra Vējonis.
Apsprieda jau pērn
Mudinājumu Saeimai veikt minētās izmaiņas prezidents izteica jau pērn un runāja par to ar parlamenta frakciju pārstāvjiem.
Saeimā kārtības rullis tika atvērts un arī izveidot darba grupa, kurā pārrunāt vajadzīgās izmaiņas, tomēr nesagaidot deputātu iniciatīvu, prezidents rīkojās pats.
"Daļa no šiem priekšlikumiem tiešām nāca jau pagājušā gada septembrī. Līdz šim tās bij idejas, ierosmes Saeimas darba uzlabošanā, bet tagad līdz 18.augustam bija jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam, un prezidents šo iespēju izmantoja un iesniedza konkrētas iniciatīvas, konkrētas redakcijas," skaidroja Valsts prezidenta preses sekretārs Jānis Siksnis.
Prezidenta priekšlikumu tagad vērtēs Saeimā jau iepriekš izveidota darba grupa, kura strādā ar kārtības ruļļa grozījumiem. Pēc tam grozījumi nonāks Saeimas Juridiskajā komisijā.
Saeimas juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” kopumā prezidenta iniciatīvu vērtēja pozitīvi. “Vajadzētu paturēt prātā virsmērķi, un nevajadzētu iestigt birokrātijas kalnos, bet tajā pat laikā sabiedrībai ir jāzina, kādēļ likums ir tapis un kāpēc deputāts iesniedzis priekšlikumu,” sacīja Bērziņš.
“Pēc būtības tie priekšlikumi, kas attiecas uz priekšlikumu pamatošanu, ir nepieciešami. Cita starpā arī Nacionālā apvienība ir iesniegusi līdzīgus priekšlikumus. Diemžēl darba grupas vairākums savā laikā noraidīja. Šajā laikā bijušas dažādu ekspertu diskusijas, kas ir norādījušas, ka priekšlikumiem ir jābūt pamatotiem, ir jābūt skaidrojumam, kāpēc šāds priekšlikums ir iesniegts. Es ceru, ka darba grupas vairākums mainīs šo viedokli,” sacīja Bērziņš.
Arī citās koalīcijas frakcijās par piedāvājumu izsakās drīzāk atbalstoši, tomēr noprotams, ka plašākas diskusijas sagaidāmas par prezidenta piedāvājumu, kas saistīts ar priekšlikumu iesniegšanu likumprojektu ierobežojumiem trešajam lasījumam.
Līdz šim taktika iesniegt kādus strīdīgus grozījumus pēdējā brīdī parlamentā izmantota daudzkārt. Viens no pēdējiem gadījumiem bija saistīts ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā, kad Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks komisijā neilgi pirms galīgā lēmuma plenārsēdē iesniedza priekšlikumu papildināt grozījumus ar normu, kas saistīta par maksātnespējīgas bankas administratoriem un kura tika saistīta ar konkrētu personu “Trasta komercbankas” lietā.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs atturējās prognozēt, cik ilgā laikā grozījumi kārtības rullī varētu tikt izskatīti. Diskusijas par to atsākšoties septembrī. Nav izslēgts, ka grozījumi, ja tādi tiks pieņemti, varētu tikt attiecināti tikai uz nākamo Saeimas sasaukumu.
Valnīši pret valsts nozagšanu
Politikas pētniece Iveta Kažoka atzīst, ka nelolo ilūzijas, ka Saeima šīs izmaiņas ieviesīs ātri, tomēr cer, ka tie neieguls atvilktnē, kā tas ir bijis ar citiem prezidentu ierosinātiem jautājumiem. “Mēs ik pa laikam esam dzirdējuši viena vai otra skandāla formā, ka ļoti daudzi priekšlikumi ir nākuši nevis no deputātiem, bet labākajā gadījumā lobētāju grupām, sliktākajā – valsts nozadzēju grupām, kas tad izmanto deputātus kā pastniekus savu interešu pārstāvībai.
Šie priekšlikumi no prezidenta ir tādi kā drošības valnīši, lai šāda veida valsts nozagšana būtu mazāk iespējama,” pauda Kažoka.
Viņa arī atzina – šādas izmaiņas var izgaismot to, ka deputāti pieņemtos lēmumus, iespējams, sevišķi rūpīgi neizvērtē.
“Tieši anotāciju, ziņojumu rakstīšana par iesniegtajiem likumprojektiem būs tas, kas parādīs, kāda ir Saeimas analītiskā kapacitāte. Pēc daudzām pazīmēm spriežot, tā ir salīdzinoši vāja; dažām komisijām varbūt nedaudz labāka nekā citām. Bet vienlaikus visi to izliekas laimīgi neredzam. Tagad, kad Saeima šos grozījumus pieņemt, būs rakstiski dokumenti, kuros Saeimas komisijām nāksies papūlēties izskaidrot.
Ja izrādīsies, ka šo papīru un skaidrojumu kvalitāte ir ļoti, ļoti zema, labāk ir to skaidri zināt un reaģēt, nevis turpināt dzīvot laimīgā neziņā par to, ka Saeima īsti netiek galā ar saviem pienākumiem,” norādīja Kažoka.
