Paliekot bez vecākiem, bērns līdz šim visbiežāk nonāk bērnunamā. Likums gan piedāvā trīs ārpusģimenes aprūpes formas, arī aizbildņus un audžu ģimenes. Uzskatot, ka princips – bērnam jānodrošina ģimeniska vide – ir jāstiprina, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vienojušies grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
"Nepieciešams veikt precizējumu, skaidrāk pasakot to principu, ka bērnam, kurš ir palicis bez saviem vecākiem dažādu iemeslu dēļ, lai viņam primāri būtu ģimeniskā vide," skaidroja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Lauris Neikens.
Likumā aprūpes iestāde svītrota, uzsverot, ka primāri bērnam jānodrošina dzīve pie aizbildņa vai audžuģimenē. Savukārt institūcija atstājama vien kā izņēmums, ja abi ģimeniskākie varianti konkrētajā gadījumā nav iespējami.
Deputāti šos grozījumus jau atbalstījuši, bet nu pret tiem iebilst Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Tās priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere sacīja, ka šis jautājums nav pietiekami izdiskutēts un jaunā redakcija rada plaisu starp diviem likumiem – Bāriņtiesas likumu un nule atvērto Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Pirmajā esot atrunāti gadījumi, kad kādu no aprūpes formām izraugās. Taču apspriežamā likuma pantā bērnunams tiek izsvītrots.
"Protams, mēs tiecamies uz to, lai bāriņtiesas kopumā visa rīcība būtu vērsta uz to, lai šīs bērnu aprūpes iestādes būtu tikai patiešām ļoti atsevišķi gadījumi. Bet vienlaikus mums ir jāsaprot - kamēr nav specializētās audžuģimenes, tikmēr tie var būt arī citi gadījumi, izņemot, ja aizbildņa vai audžuģimene nav piemērota konkrētam bērnam. Savukārt ar šo jauno piedāvājumu tagad vispār bērnu aprūpes iestāde pie šī uzskaitījuma tiek izsvītrota," skaidroja Reitere.
Šodien pie šī jautājuma deputāti vairs neatgriezās, sakot, ka ar saņemto vēstuli jāiepazīstas. LM pārstāvis sacīja, ka tagad tā ir pašu deputātu izšķiršanās, vai šo jautājumu aktualizēt no jauna.
Iepriekš sēdēs secināts, ka dažādās diskusijas ar institūcijām, arī bāriņtiesām, tomēr liek skaidrāk iezīmēt šo principu un tas izdarāms Bērnu tiesību likumā, kas esot jumta likums bērnu tiesību aizsardzībā.
Vēl līdz galam nav izlemts jautājums par to personu loka paplašināšanu, kuri nevarēs strādāt ar bērniem. Tagad likums saka, ka skolās vai bērnudārzos nevar strādāt cilvēks, kurš ir tiesāts par vardarbību pret bērnu.
"Tomēr būtu jāpaplašina arī attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem, kas ir saistīti ar vardarbību pret bērnu. Šie gadījumi ir ar augsta riska elementu - šī persona, kas vienreiz to ir izdarījusi un sodīta par to, ja viņa turpinās atrasties tajā darbā, tad viņa to varētu atkārtot," skaidroja Neikens.
Esot gan jāatrod samērīgs veids, kā šos ierobežojumus noteikt. Katrs gadījums varētu tikt vērtēts individuāli, analizējot vai pēc kāda noteikta laika aizliegums strādāt ar bērniem nav atceļams. Piemēram, ja cilvēks ir apmeklējis terapiju un ar savu vardarbīgo uzvedību ticis galā.
Pie šiem un arī citiem jautājumiem plānots atgriezties pēc divām nedēļām.
