Ziloņus, lāčus, pērtiķus un citus eksotiskus dzīvniekus uz cirka skatuves Latvijā drīzumā vairs nevarēsim redzēt. Par dzīvnieku labturību atbildīgā Zemkopības ministrija jau pagājušā gada nogalē sāka izstrādāt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai savvaļas dzīvnieku izmantošanu izrādēs un atrakcijās aizliegtu. Tagad likumprojekts ir pabeigts, un drīzumā ministrija to virzīs Saeimā. Kad tieši aizliegums varētu stāties spēkā, Zemkopības ministrijas pārstāve Liene Ansone gan vēl neprognozē:
''Iepriekšējā pieredze rāda, Dzīvnieku aizsardzības likums virzījās divus gadus. Mēs ceram, ka tas nevilksies tik ilgi.''
Visredzamākie pretinieki dzīvnieku izmantošanai cirkā vienmēr bijusi biedrība „Dzīvnieku brīvība”, kuras dalībnieki pie Rīgas cirka ēkas piketēja ar skaļruņiem pirms katras izrādes ar dzīvniekiem. Tagad „Dzīvnieku brīvības” vadītājs Aivars Andersons neslēpj gandarījumu par paveikto:
''Tas ir ļoti progresīvs un mūsdienīgs lēmums, kas Latviju ierindo citu Eiropas valstu rindā, kas ir šo soli jau spērušas, un par to mums ir liels prieks, ka arī mūsu darbs ir nesis zināmus panākumus. Pēdējā laikā aizvien lielāka ir zinātnieku vienprātība par to, cik nepiemērota ir cirka apstākļi savvaļas dzīvniekiem, un tāpēc likumsakarīgi šis process notiek, kad aizvien jaunas valsts to aizliedz.''
Visi dzīvnieki gan no cirka izrādēm nepazudīs. Noteikumi atļaus izmantot mājdzīvniekus un lauksaimniecības dzīvniekus. Tātad ierastie pūdeļi un zirgi joprojām izrādēs uzstāsies. Dzīvnieku tiesību aizstāvības biedrības ''Dzīvnieku SOS'' vadītāja Laura Karnīte, kas arī piedalījās likuma grozījumu izstrādāšanā, to sauc par kompromisu.
''Gribētos, lai tiktu aizliegta visu dzīvnieku izmantošana cirkos, jo nevienam dzīvniekam cirka apstākļos, it sevišķi ceļojošā cirka apstākļos, nav iespējams nodrošināt labturību, bet mēs uzskatām, ka svarīgāk bija panākt šo kompromisu, ka tiek aizliegti vismaz savvaļas dzīvnieki. Nav apšaubāms, ka savvaļas dzīvnieki cieš visvairāk. Mājas, istabas dzīvnieki tomēr ir vairāk adaptēti dzīvei kopā ar cilvēku, un viņiem ir vieglāk nodrošināt kaut cik piemērotus apstākļus,'' norāda Karnīte.
Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska gan uzskata, ka savvaļas dzīvnieku aizliegums izrādēs ir vien atsevišķas grupas interešu uzspiešana citiem:
''Ir kaut kādas mazas grupas, kuras cenšas lielai sabiedrības daļai uzspiest savu viedokli. Apjautājiet tos cilvēku tūkstošus, kas nāk uz cirku, ko viņi grib redzēt. Tur ir viedoklis. Šinī gadījumā cilvēki ir tie, kas negrib ēst gaļu, un viņi uzspiež pārējiem arī neēst gaļu. Katram ir savs viedoklis. Kultūras ministrijas ideja ir arī tā, ka viņi grib redzēt cirku bez dzīvniekiem, tā arī dzīvosim. Galu galā mūsu valdība zina, ko viņi grib. Labāk, nekā mūsu iedzīvotāji.''
Jau vēstīts, ka Rīgas cirka ēka kopš 11.februāra apmeklētājiem ir slēgta, jo Būvniecības valsts kontroles birojs secināja, ka ēka nav droša un tās ekspluatācija jāpārtrauc.
