Veselības ministrijā informē, ka saistībā ar Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīta atkāpes – 110 miljoniem eiro – un papildu finansējuma no valsts budžeta, kas veidotu aptuveni 80 miljonu eiro papildu finansējumu veselības nozarei, 2018.gadā būšot iespējams:
- samazināt rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem par 40%, nodrošinot papildu 548 110 pakalpojumus pacientiem, tostarp 5 845 acu operācijas dienas stacionārā;
- samazināt rindas par 10% uz endoprotezēšanas operācijām, nodrošinot papildu 2184 operācijas;
- samazināt rindas par 25% rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot papildu 2653 pacientiem rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pakalpojumus;
- nodrošināt papildu ārstēšanu 1925 c-hepatīta un HIV/AIDS pacientiem.
Plānots, ka arī būtiski tiktu samazināts gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu ārsta konsultāciju vai izmeklējumu, nodrošinot, ka tā tiek sniegta ne vēlāk kā 90 dienu laikā. Šobrīd pacients uz endokrinologa konsultāciju gaida vidēji 241 dienu, oftalmologa – 221 dienas, neirologa – 155, ginekologa – 123 dienas.
Novirzot papildu 80 miljonus ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai, vidējā darba samaksa ārstiem tiktu palielināta līdz 1209 eiro (šobrīd 859 eiro), māsām līdz 730 eiro (šobrīd 537 eiro) un māsu palīgiem – 484 eiro (šobrīd 400 eiro).
Vēstīts, ka šogad reformu īstenošanai veselības nozarē no Eiropas Komisijas atļautās budžeta deficīts atkāpes, kas ir 34,3 miljoniem eiro, 12,3 miljoni eiro novirzīti reformām onkoloģijas jomā, savukārt 22 miljoni eiro - lai veiktu nepieciešamās reformas rindu mazināšanai pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā un reformām valsts kompensējamo medikamentu nodrošināšanai C hepatīta pacientiem.
Jau ziņots, ka valdība aptuveni pirms mēneša, 9.maijā, panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums. Valdība nolēma, ka par šī finansējuma avotu lems atsevišķi. Apspriesti vairāki varianti, līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”.
Līdz šim apspriesti arī vairāki citi varianti, un līdz premjera vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai izšķirties starp PVN celšanu no 21% līdz 22% vai arī jaunu “20 eiro veselības nodokli”. Taču vienprātīga atbalsta nebija nevienam no šiem variantiem, un iecere par fiksēto maksājumu tika izņemta no darba kārtības. Vēlāk izskanēja versija par vienu procentpunktu palielināt sociālo nodokli, pusi no tā maksātu darba ņēmējs un pusi darba devējs.
